Aptauja: 58% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka laba darba atrašanai vajadzīgi kontakti un paziņu loks

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijā 58% iedzīvotāju uzskata, ka laba darba atrašanai ir vajadzīgi kontakti un paziņu loks, pavēstīja «Baltic International Bank» korporatīvās komunikācijas vadītāja Teika Lapsa, atsaucoties uz jaunākā «Baltic International Bank Latvijas barometra» pētījuma datiem.

Viņa informēja, ka aptaujā 48% respondentu pauda viedokli, ka iespējas atrast darbu Latvijā ir sliktas, 42% norādīja, ka iespējas ir, bet piedāvājums ir ierobežots, tostarp pastāv piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētība, bet 5% aptaujāto atzina, ka Latvijā darbavietu piedāvājums ir plašs.

Līdzīga situācija vērojama arī, lūdzot iedzīvotājus izvērtēt darba pieejamību viņu dzīvesvietas apkārtnē. Gandrīz puse (47%) iedzīvotāju atzinuši, ka viņu pilsētas, pagasta vai novada apkaimē lielākoties pieejams tikai mazatalgots darbs, bet 24% norādījuši, ka ir grūtības atrast jebkādu darbu. Vidēji atalgots darbs ir pieejams 18% aptaujāto, bet labi atalgots - 3%. Pēc aptaujas datiem, visgrūtāk atrast darbu ir reģionos dzīvojošajiem, no kuriem 42% atzinuši, ka ir grūtības atrast jebkādu darbu, tikmēr rīdzinieki šādu viedokli pauduši būtiski retāk (6%).

Domājot par nākotni, 22% respondentu norādījuši, ka situācijas uzlabošanās varētu būt gaidāma pēc desmit gadiem. Taču vēl biežāk (33%) aptaujātie atzinuši, ka viņiem grūti prognozēt, kādas izmaiņas gaidāmas tuvāko gadu laikā. Savukārt 16% iedzīvotāju pauduši pārliecību, ka jaunu darbavietu palielinājums sagaidāms ātrāk, pozitīvas pārmaiņas prognozējot tuvāko piecu gadu laikā.

Jautājot, kādi, pēc iedzīvotāju domām, ir trīs galvenie faktori, lai kādu darbu uzskatītu par labu darbavietu, 81% aptaujāto atzīmējuši, ka, viņuprāt, primārais faktors ir labs atalgojums. Vienlaikus 45% norādījuši uz labiem darba apstākļiem, piemēram, patīkamas darba telpas, nodrošināti darba rīki un samērīgas darba stundas. Savukārt kā trešo būtiskāko faktoru iedzīvotāji minējuši to, vai darbs viņiem personīgi šķiet interesants (37%). Tikmēr visretāk pievērsta uzmanība darbavietas un uzņēmuma tēlam sabiedrībā (5%) kā arī tam, cik labs ir uzņēmuma galvenais vadītājs (4%).

Salīdzinot datus ar 2015.gadu, pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji retāk uzskata, ka atalgojums ir būtiskākais faktors, lai darbavietu uzskatītu par labu - 2015.gadā to par būtiskāko faktoru atzina 85% respondentu. Tāpat aptaujātie aizvien retāk pievērš uzmanību tam, vai uzņēmumā būs iespējas veidot karjeru (2015.gadā - 25%, 2017.gadā - 22%) un vai darbavieta nodrošina labu darba organizāciju (2015.gadā - 25%, 2017.gadā - 22%).

Taču gadījumā, ja rastos situācija, kurā būtu jāizvēlas starp vairākiem darba piedāvājumiem, aptaujātie norādījuši, ka tomēr primāri viņu izvēli noteiktu augstāks atalgojums (77%). Seko sociālās garantijas (43%), dažādu prēmiju, bonusu, piemēram, apdrošināšanas esamība (30%), kā arī amata atbilstība viņu specialitātei un zināšanām (29%). Savukārt vismazāko uzmanību aptaujātie pievērstu tam, vai tiek piedāvāts augstāks amats (10%), ir iespējas iegūt jaunas zināšanas (6%) vai sniegta iespēja strādāt starptautiskā vidē (5%).

Vaicājot, kādas, pēc viņu domām, ir galvenās lietas, kas nepieciešamas, lai Latvijā atrastu labu darbu, 58% respondentu pauduši uzskatu, ka nepieciešami kontakti un paziņu loks. Gandrīz tikpat bieži par svarīgu faktoru atzīta uzkrātā darba pieredze un stāžs (55%), kā arī svešvalodu zināšanas (37%) un augstākā izglītība (35%).

Lapsa arī atzīmēja, ka līdz ar sabiedrības noskaņojuma un viedokļu izpēti par dažādām tēmām «Baltic International Bank Latvijas barometrs» pērn sāka jaunu tradīciju - mērīt iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi. Šajā aptaujas jautājumā iedzīvotāji tika lūgti iedomāties savu dzīvi kā kāpnes, kur augstākais pakāpiens nozīmē viņiem labāko iespējamo dzīvi, bet zemākais - sliktāko.

Aptaujas dati atklāj, ka lielākā daļa jeb 59% respondentu savu dzīvi vērtē pozitīvi, novērtējot to no 6. līdz 10. pakāpienam. Salīdzinoši bieži (22%) iedzīvotāji redz sevi arī «laimes kāpnēm» pa vidu, novērtējot savu dzīvi uz piektā pakāpiena, savukārt 16% uzskata, ka viņu dzīve novērtējama ar atrašanos uz kāpņu apakšējiem pakāpieniem.

Skatoties kopējo novērtējumu, iedzīvotāju vidējais apmierinātības novērtējums ir 6,07 un kopš 2016.gada rudens ir pakāpies uz augšu. Toreiz savu dzīvi no 6. līdz 10.pakāpienam novērtēja 55% iedzīvotāju, bet vidējais dzīves novērtējums bija 5,94.

«Baltic International Bank Latvijas barometrs» ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu