Pētījums: Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn - 20,3%

 

 

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par procentpunktu mazāk nekā 2015.gadā, liecina pētījuma «Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016» rezultāti. Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir neuzrādītie ienākumi (42,1%), aplokšņu algas (40,2%) un neuzrādītie darbinieki (17,7%).

(Papildināta visa ziņa.)

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir neuzrādītie ienākumi (42,1%), aplokšņu algas (40,2%) un neuzrādītie darbinieki (17,7%).

Reklāma

Savukārt Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 16,5% no IKP, kas ir kāpums par 1,5 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 15,4% no IKP, kas ir kāpums par 0,5 procentpunktiem.

«Latvijā ēnu ekonomikas sarukuma pamatā ir samazinājums neuzrādītajos uzņēmējdarbības ienākumos un neuzrādīto darbinieku skaitā. Tomēr joprojām tieši uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana ir komponente, kas nosaka lielāko ēnu ekonomikas apmēru atšķirību Latvijas un pārējo divu Baltijas valstu starpā. Savukārt aplokšņu algu neuzrādīšanas līmenis ir bijis līdzīgi augsts visās trijās Baltijas valstīs,» pauda pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.

Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana jeb izvairīšanās no ienākumu nodokļu maksāšanas. Uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir būtiski lielāka nekā kaimiņvalstīs (Latvijā - 18,5%, salīdzinot ar 11,7% Lietuvā un 8,3% Igaunijā). Tomēr salīdzinājumā ar gadu iepriekš 2016.gadā ienākumu neuzrādīšanas apmērs Latvijā ir mazinājies par 1,4 procentpunktiem, savukārt Lietuvā un Igaunijā vērojams tā pieaugums - attiecīgi par 1,2 un 0,8 procentpunktiem.

Otru lielāko īpastvaru ēnu ekonomikā Latvijā joprojām veido aplokšņu algas. Aplokšņu algu līmenis 2016.gadā visās Baltijas valstīs ir līdzīgi augstā līmenī, proti, 15,4-18,1% diapazonā. Latvijā un Lietuvā aplokšņu algu īpatsvars kopējā algu apmērā 2016.gadā ir saglabājies 2015.gada līmenī, savukārt Igaunijā nedaudz mazinājies. Gan uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana, gan aplokšņu algas ir nozīmīga ēnu ekonomikas problēma Latvijā, kas valstī veido attiecīgi 42,1% un 40,2% no kopējā ēnu ekonomikas apmēra. Savukārt gan Lietuvā, gan Igaunijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas problēma ir aplokšņu algas, veidojot attiecīgi 53,6% un 42,4% no kopējās ēnu ekonomikas. Turklāt pētījuma dati liecina, ka nereģistrētie uzņēmumi veido aptuveni 5-8% no visiem uzņēmumiem Baltijas valstīs.

Atbilstoši pētījumam, neskatoties uz pozitīvām tendencēm 2016.gadā, salīdzinājumā ar 2015.gadu starp Baltijas valstīm Lietuva joprojām izceļas ar visaugstāko kukuļdošanas līmeni. Vienlaikus kukuļdošana Lietuvā gada laikā mazinājusies gan vispārējā uzņēmējdarbībā (no 12,7% līdz 9,8% no ieņēmumiem), gan saistībā ar valsts pasūtījumiem (no 11,5% līdz 8,1% no valsts pasūtījuma līguma vērtības). Lietuvas uzņēmēji kukuļdošanu arī uztver ar lielāku toleranci nekā Igaunijā un Latvijā. Kukuļdošanas līmenis mazinājies arī Latvijā: vispārējā uzņēmējdarbībā no 7,6% 2015.gadā līdz 6,5% 2016.gadā, bet saistībā ar valsts pasūtījumiem - no 4,5% līdz 3,9%. Kukuļdošanas līmenis saistībā ar valsts pasūtījumiem Igaunijā 2016.gadā palielinājies, sasniedzot 4,8%.

Starp nozarēm visaugstākais ēnu ekonomikas uzņēmējdarbības īpatsvars Latvijā tradicionāli ir būvniecībā. Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā Lietuvā un Igaunijā ir būtiski mazāks.

Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir Kurzemes reģionā, Rīgā un tās apkārtnē.

«Rezultāti liecina, ka uzņēmēji visās trijās Baltijas valstīs uzskata, ka risks tikt pieķertiem par ieņēmumu, algu un darbinieku neuzrādīšanu ir relatīvi augsts. Tomēr vismaz ceturtā daļa aptaujāto uzņēmumu visās Baltijas valstīs neuztver pieķeršanas sekas kā būtiskas,» norādīja Sauka. Atbilstoši pētījuma datiem mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu ekonomikā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi. Tomēr atšķirības starp dažāda lieluma uzņēmumu kategorijām nav izteiktas, arī dažas lielas kompānijas sniedz būtisku pienesumu ēnu ekonomikai.

2016.gadā uzņēmēji visās trijās Baltijas valstīs bija relatīvi apmierināti ar ieņēmumu dienesta darbību un relatīvi neapmierināti ar valsts nodokļu politiku un atbalstu uzņēmējiem. Apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) Latvijā 2016.gadā gan ir samazinājusies, salīdzinot ar laika periodu no 2012. līdz 2015.gadam, kad uzņēmēju apmierinātība bija gandrīz nemainīgi augsta. Tāpat būtiski mazinājusies Latvijas uzņēmēju apmierinātība ar valdības nodokļu politiku, kas ir relatīvi zemākā līmenī nekā pārējās Baltijas valstīs. Kopumā Latvijas uzņēmumi ir neapmierinātāki, salīdzinot ar Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem, kas arī lielā mērā izskaidro augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka visās trijās Baltijas valstīs ir augsta tā sauktā nodokļu morāle. Proti, uzņēmēji neuzskata, ka izvairīšanās no nodokļiem, ja rodas tāda iespēja, vienmēr ir attaisnojama uzvedība.

«Mēs izmantojām dažādus indikatorus (gan tiešus, gan netiešus), lai izmērītu uzņēmēju attieksmi pret piederību valstij, kā arī attieksmi attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu. Viss liecina, ka Latvijā uzņēmēji lielā mērā ir valsts patrioti un nereti labprāt dzīvotu mierīgāku dzīvi, neizvairoties no nodokļu maksāšanas. Tādējādi ne tik daudz kampaņas par nodokļu maksāšanas lietderību, cik mērķtiecīgi pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, ir tas, pie kā politikas veidotājiem būtu jāstrādā vēl vairāk,» uzsvēra Sauka.

Pētījuma rezultāti rāda, ka darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir jāturpina ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, kur vērojamas vairākas negatīvas tendences ēnu ekonomikas ietekmējošos faktoros. Latvijā, pēc uzņēmēju domām, sevišķi svarīgi būtu pievērsties nodokļu sistēmas uzlabošanai un normatīvā regulējuma nenoteiktības mazināšanai.

VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule norādīja, ka 222 000 jeb 25% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem saņem aplokšņu algas. «Šie cilvēki ir apdalīti, jo nevar pilnā mērā izmantot savas iespējas un saņemt valsts garantētos pabalstus, piemēram, apmaksātu slimības lapu. Šī paša iemesla dēļ 39 000 māmiņu saņem samazināto maternitātes pabalstu un 16 000 iedzīvotāju - samazināto valsts vecuma pensiju. Šāda situācija nav normāla - ir jārisina nabadzības problēma, kā arī valsts pārvaldes institūcijām jāsāk intensīvi skaidrot sabiedrībai, kur paliek cilvēku samaksātie nodokļi,» pauda Cīrule.

Pētījums «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» tiek veikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Kopš 2009.gada, kad tika veikts pirmais pētījums, visas trīs valstis ir piedzīvojušas ēnu ekonomikas relatīvā apmērā samazinājumu un būtiskākais kritums ir bijis Latvijā (no 36,6% no IKP 2009.gadā). Pētījuma autori ir Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Sauka un profesors Tālis Putniņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgā notika ikgadējā konference «Ēnu ekonomika Latvijā», kurā prezentēja pētījumu «Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016».

2015.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, pēc «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 21,3% no IKP, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā. Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veidoja neuzrādītie ienākumi (44,4%), seko aplokšņu algas (34,9%) un neuzrādītie darbinieki (20,7%).

Saistītie raksti
Fiskālās disciplīnas padome: Nodokļu reformas pasākumi ir dārgi, bet nemazina nevienlīdzību

Fiskālās disciplīnas padome: Nodokļu reformas pasākumi ir dārgi, bet nemazina nevienlīdzību

Rajevskis: Ar valdības atbalstu «nodokļu reformas spēle» nav noslēgta

Rajevskis: Ar valdības atbalstu «nodokļu reformas spēle» nav noslēgta

VID pielāgošanās plānotajai nodokļu reformai var prasīt 9 mēnešus

VID pielāgošanās plānotajai nodokļu reformai var prasīt 9 mēnešus



Saistītie raksti
Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 65000 EUR
Komercplatība
Komercplatība, Rīga, 700000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Jūrmala, 77500 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft