Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 30.jūnijam.
Valdība atbalsta nodokļu reformas sākšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(1. un pirmspēdējā rindkopā precizēts datums, līdz kuram meklēs finansējumu veselības nozarei.)
Valdība otrdien atbalstīja valsts Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam ar trim nosacījumiem. Pirmkārt, tiks paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim. Otrkārt, tiks ievēroti strukturālā deficīta mērķis. Treškārt, budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējums tiks novirzīts prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai, piemēram, izglītībā un nacionālajā aizsardzībā.
Nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.
Nodokļu reformas rezultātā tiktu paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020.gadā. Plānots arī palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro uz 430 eiro.
Nodokļu reformas ietvaros iecerēts atcelt solidaritātes nodokli un ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus. Iecerēts arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu, piemērojot 20% likmi.
Reformas rezultātā paredzēts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro vietā, kā arī noteikt MUN dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumus. Plānots uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb «dzīvesstila» uzņēmējiem.
Tiks paaugstinātas azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem un noteikts IIN no izložu un azartspēļu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro. Tāpat iecerēts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs un nodrošinot reģionālo konkurētspēju.
Nodokļu reforma paredz noteikt vairākus ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem - kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem (t.sk. bērnu interešu izglītības), ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām noteikt maksimālo apmēru 600 gadā par sevi un katru savu ģimenes locekli, bet ne vairāk kā 50% no taksācijas gada apliekamā ienākuma. Tāpat paredzēts nodrošināt iespēju neizmantotos attaisnotos izdevumus pārnest uz nākamajiem trīs taksācijas gadiem, kā arī atļaut attaisnoto izdevumu atgūšanu par personām ar pirmās un otrās grupas invaliditāti - brāļiem un māsām, ja tiem nav laulātā un nodokļa maksātājs ir tam vienīgais radinieks.
Reformas ietvaros paredzēts, ka attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem maksimālais apmērs ir 4000 eiro gadā, bet ne vairāk kā 10% no gada apliekamā ienākuma. Tāpat rosināts pārveidot attaisnoto izdevumu piemērošanas nosacījumus vienlaikus nosakot pārejas noteikumus uz jau noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem un iemaksām privātajos pensiju fondos - pagarinot dzīvības apdrošināšanas līguma periodu un nodrošināt apdrošināšanas prēmiju maksājumu regularitāti, kā arī pagarināt veikto iemaksu turēšanas periodu privātajos pensiju fondos.
Tiks arī mainīta UIN atlaides piemērošana ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijā, ieviešot jauno modeli ar atlikto UIN maksājumu līdz peļņas sadalei - nodokļu maksātājiem, kuri pārskata gadā izmaksā dividendes, un pārējiem nodokļu maksātājiem. FM iesaka ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 10% no iepriekšējā pārskata gada peļņas; vai ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 3% no iepriekšējā pārskata gadā izmaksātā darba algu apmēra; vai pārskata gadā aprēķināto UIN par aprēķinātajām dividendēm var samazināt - noteiktā procentuālā apmērā no UIN un ziedojuma. FM uzsver, ka piemērotais UIN atvieglojums par ziedojumiem nav dublējams.
Tāpat noteikts pienākums veikt iemaksas trešajā pensiju līmenī divos gadījumos. Pirmkārt, saimnieciskās darbības ienākumi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi un objektu, ja tie nepārsniedz 430 eiro mēnesī - veic iemaksas trešajā pensiju līmenī vismaz 5% apmērā no apliekamā ienākuma; bet, ja pārsniedz 430 eiro mēnesī, tiek saglabāta līdzšinējā kārtībā; t.i., brīvi noteikts iemaksu objekts, bet ne mazāks kā vismaz minimālās algas apmērā un līdzšinējā likme, bet par starpību starp brīvi izraudzīto iemaksu objektu un faktisko saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu maksā VSAOI 5% apmērā.
Otrkārt, autoratlīdzību saņēmējiem papildus esošajam VSAOI modelim paredzēts noteikt autoratlīdzībām 5% VSAOI likmi no izmaksātāja līdzekļiem pensiju apdrošināšanai, ko ietur izmaksas brīdī. Ja autoratlīdzība ir mazāka par 430 eiro mēnesī, iemaksas novirza uz trešo pensiju līmeni, bet, ja autoratlīdzība pārsniedz 430 eiro mēnesī, ieturētā summa tiek novirzīta uz pirmo un otro pensiju līmeni.
Lai vidējā termiņā saglabātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību budžetos to funkciju īstenošanai un uzņemto saistību izpildei, FM nodokļu reformas ietekmes uz pašvaldību budžetiem kompensēšanai ir izstrādājusi īpašu mehānismu, paredzot piešķirt pašvaldībām speciālu dotāciju. Speciālās dotācijas apmērs tiks aprēķināts tādā apmērā, lai pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veidotu 19,5% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Minētais procentuālais apmērs noteikts, ņemot vērā pēdējo piecu gadu laikā pašvaldību nodokļu ieņēmumu vidējo faktisko īpatsvaru kopbudžeta nodokļu ieņēmumos, neskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā.
Starp nodokļu reformas kompensējošiem pasākumiem ietverta PVN reversās kārtības paplašināšana būvmateriālu, sadzīves tehnikas un metālizstrādājumu jomās, tāpat paredzēta PVN reģistrācijas sliekšņa samazināšana līdz 40 000 eiro un PVN darījumu atšifrēšanas sliekšņa samazināšana PVN deklarācijās līdz 150 eiro. FM uzsver, ka PVN likme netiks mainīta.
Tāpat plānota akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem un alum, degvielai un tabakas izstrādājumiem. Tiks arī sakārtots jautājums par nekustamā īpašuma nodokli, saglabāta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtību, paaugstinātas azartspēļu nodokļa likmes un pārskatīti IIN attaisnotie izdevumi.
Reforma arī paredz īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, nodokļu administrēšanas pasākumus un pilnveidot piedziņas procesus un sodu politiku.
Plānots, ka līdz šā gada 30.jūnijam tiks meklēts risinājums veselības nozares finansējuma palielināšanai 2020.gadā līdz 4% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat tiks meklēts risinājums pedagogu atalgojuma paaugstināšanai.
Nodokļu reformu pavadošos likumprojektus plānots Saeimā iesniegt šā gada 19.jūnijā. 20.jūnijā vai 21.jūnijā Saeima ārkārtas sēdē varētu nodot likumprojektus izskatīšanai budžeta komisijai. 29.jūnijā Saeima likumprojektus varētu pieņemt pirmajā lasījumā, bet 12.jūlijā likumprojektus varētu pieņemt otrajā lasījumā.