Raidījums: Lielā daļā elitāro restorānu vidējās algas ir zem € 500 «uz papīra»

 

Vidējais atalgojuma līmenis lielā daļā Latvijas elitārāko restorānu ir zem 500 eiro mēnesī «uz papīra» jeb pirms nodokļu nomaksas, vēstīts Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā «Aizliegtais paņēmiens». To raidījuma veidotāji noskaidrojuši, pārbaudot sociālo iemaksu apmēru un darbinieku skaitu, tādējādi aplēšot vidējās sociālās iemaksas par darbinieku mēnesī.

Raidījuma veidotāji secinājuši, ka iecienītie, par smalkiem dēvējamie un dārgie Latvijas restorāni par klientu trūkumu sūdzēties nevarot. Taču, kā liecina par darbiniekiem nomaksāto sociālo nodokļu apmērs, algas daudzviet ir minimālās vai arī mazas.

Pēc «Ekselence labākā restorāna Latvijā 2016» apkopotās informācijas, pagājušajā gadā labākā restorāna titulu ieguvis restorāns «Vincents», otrajā vietā ierindojies restorāns «Bibliotēka No.1», bet trešo vietu ieņēma «Restorāns 3». Tāpat labāko desmitniekā ierindoti restorāni «Riviera», «Muusu», «36.line», «Bergs», «Trīs pavāru restorāns «Tam labam būs augt«», «Le Dome» un Dikļu pils restorāns.

Reklāma

«Aizliegtā paņēmiena» veidotāji atklājuši, ka, piemēram, restorānā «Riviera» darbinieku atalgojums nesasniedz minimālās algas līmeni. Tikmēr restorāns «Vincents» pēc vidējo sociālo iemaksu apmēra uz vienu darbinieku ir atalgojuma topa otrajā vietā, kamēr «Bibliotēka Nr.1» sociālo iemaksu topā ir desmitajā vietā, bet «Restorāns 3» ir pēdējā vietā. Kopumā raidījums analizējis sociālo iemaksu apmēru 18 restorānos.

Minimālā sociālā iemaksa par vienu darbinieku, ja viņš pērn strādāja par minimālo algu valstī - 370 eiro, ir 126 eiro. Vēl viena robežlīnija ir 170 eiro, kas norāda uz algu 500 eiro mēnesī, skaidrots raidījumā. Lielākās vidējās sociālās iemaksas uz vienu darbinieku bijušas restorānā «Bergs» - 342 eiro, seko restorāns «Vincents» - 322 eiro, «Vīna studijas restorāns» - 290 eiro, «Le Dome» - 273 eiro, «Zoltners» - 251 eiro un «Rocket Bean Roastery» - 203 eiro.

Vairākiem no šiem restorāniem ir kopīga saimniecība, piemēram, ar viesnīcu - Dikļu pilij, restorānam «Bergs», kā arī «Le Dome». Dažiem zem viena zīmola ir vēl citi biznesi, kas, iespējams, varētu ietekmēt vidējās algas un sociālo iemaksu rādītājus tieši par restorānu. Tāpēc raidījuma komanda lūdza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) papildu datus - atšifrēt, cik šajos restorānos pelna šefpavāri, pavāri, viesmīļi un trauku mazgātāji. Šādus datus par katru uzņēmumu likums liedz publicēt, jo tā ir komercinformācija, bet šos datus drīkst publicēt anonimizēti.

Četros no 18 raidījuma analizētajiem elitārajiem restorāniem ir salīdzinoši augstas algas, bet pārējos tās ir krietni zemākas. Divos restorānos pavāriem maksā 225 un 286 eiro mēnesī, citos restorānos pavāru vidējās algas ir no 368 eiro līdz 442 eiro mēnesī «uz papīra».

Raidījuma veidotāji pieļāvuši iespēju, ka ēdināšanas biznesu ietekmē arī sezonas, un vasarā restorānā, kad viesu ir vairāk, pieņem klāt vēl darbiniekus, kuri gada laikā tiek uzskaitīti, bet pilnu gadu nestrādā. Tāpēc raidījuma komanda lūgusi VID datus par pērn jūnijā samaksātajām sociālajām iemaksām par darbiniekiem, taču aina būtiski neesot mainījusies. Septiņu restorānu vidējās sociālās iemaksas par saviem darbiniekiem bija zem minimālās algas, septiņiem tā pārsniedza 500 eiro robežu, tikmēr četriem tā bija augstāka par 700 eiro.

Piemēram, «Valtera restorānā» vidējās sociālās iemaksas mēnesī par darbinieku ir 106 eiro mēnesī, tas ir, zem minimālās algas. Restorāna saimnieks un arī šefpavārs Valters Zirdziņš raidījuma veidotājiem skaidrojis, ka algas nav lielas, jo ne visi strādā pilnu slodzi, bet daudziem darbiniekiem ir arī cits darbs. Turklāt arī uzņēmums nav liels, restorānā ir 24 vietas.

Savukārt «Restorāns 3» īpašnieks Ēriks Dreibants uz jautājumiem par to, kāpēc ir tik mazas sociālās iemaksas un neliels darbinieku skaits, solījis atbildēt rakstiski mēneša laikā.

Raidījuma rīcībā esoša informācija liecina, ka darbinieku skaits restorānus pārvaldošajās firmās var būt mazs tādēļ, ka darbinieku algošanai tiek izmantots speciāls darbinieku izīrēšanas uzņēmums, un tas ļauj ietaupīt uz sociālo iemaksu rēķina, un, ja šim starpniekuzņēmumam neliek mieru VID, tad tiek radīts cits, uz tā pārrakstīti darbinieki, bet pats restorāns ir tīrs. VID arī apliecināts, ka šāda shēma sabiedriskās ēdināšanas jomā kļūst arvien populārāka.

Raidījuma komanda eksperimentā arī pārbaudīja, vai Latvijas smalkajos restorānos var sarunāt atlaidi, piemēram, banketam uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nemaksāšanas rēķina. «Aizliegtais paņēmiens» izspēlējis situācijā, kurā firmas darbinieces savam priekšniekam grib sarīkot dzimšanas dienas svinības. Pasākuma budžets esot aptuveni 5000 eiro, viesu skaits - apmēram 30, un par visu maksās skaidrā naudā, ja dos PVN atlaidi.

Piemēram, «Kaļku vārtu» menedžeris Ivars sarunā esot piekritis, ka, maksājot skaidrā naudā, var saņemt atlaidi - «mīnus PVN». Restorānā «Riviera» maksāšana skaidrā naudā neko nemainot, bet restorānā «Bibliotēka Nr.1» sarunā pieļauts, ka par maksāšanu skaidrā un bez PVN «varam runāt», ja arī priekšapmaksa notiek neoficiāli.

Saistītie raksti
VID: Viens no vecākiem var saņemt nodokļa atvieglojumu par vasarā strādājošu skolēnu

VID: Viens no vecākiem var saņemt nodokļa atvieglojumu par vasarā strādājošu skolēnu

Cīrule: Četros mēnešos būtiski audzis iekasēto darbaspēka nodokļu apmērs

Cīrule: Četros mēnešos būtiski audzis iekasēto darbaspēka nodokļu apmērs

VID pielāgošanās plānotajai nodokļu reformai var prasīt 9 mēnešus

VID pielāgošanās plānotajai nodokļu reformai var prasīt 9 mēnešus



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Ķekava, 170000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Liepāja, 34000 EUR
Māja
Māja, Lapmežciems, 170000 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft