Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmu pielāgošana plānotajai nodokļu reformai varētu prasīt 6-9 mēnešus. «Lai varētu efektīgi strādāt, mums ir jāpielāgo mūsu informācijas sistēmas - tas ir apmēram pusgada līdz deviņu mēnešu darbs,» sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.
Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» viņa bilda, ka VID ir ļoti liela klientu bāze, tādējādi arī informācijas sistēmas ir lielas un smagnējas, tomēr tām ir jāatbilst ļoti augstām drošības prasībām, tāpēc arī sagatavošanās laiks ir samērā ilgs.
Vienlaikus Cīrule atzīmēja, ka VID ir bijis iesaistīts nodokļu reformas izstrādes procesā. «Jāsaka tiešām paldies Finanšu ministrijas (FM) ierēdņiem, kuri pirms katra priekšlikuma izvirzīšanas ir apspriedušies ar VID speciālistiem par to, cik sarežģīti būs administrēt vienu vai otru jaunajā nodokļu politikā iekļauto normu,» sacīja VID vadītāja.
Šodien Ministru kabinets lems par FM sagatavotajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam, tādējādi paužot atbalstu nodokļu reformas sākšanai.
Nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.
Iecerēts būtiski paaugstināt arī ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu - līdz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 līdz 250 eiro mēnesī.
Nodokļu reformas rezultātā tiktu paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem no 235 eiro līdz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, līdz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un līdz 300 eiro mēnesī 2020.gadā. Plānots arī palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro līdz 430 eiro.
Nodokļu reformas ietvaros iecerēts atcelt solidaritātes nodokli un ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus. Iecerēts arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu, piemērojot 20% likmi.
Reformas rezultātā paredzēts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro vietā, kā arī noteikt MUN dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumus. Plānots uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb «dzīvesstila» uzņēmējiem.
Tiks paaugstinātas azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem un noteikts IIN no izložu un azartspēļu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro. Tāpat iecerēts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs un nodrošinot reģionālo konkurētspēju.
Nodokļu reforma paredz noteikt vairākus ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem,
mainīt UIN atlaides piemērošanu ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijā, tāpat noteikti pienākumi veikt iemaksas trešajā pensiju līmenī.
Lai vidējā termiņā saglabātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību budžetos to funkciju īstenošanai un uzņemto saistību izpildei, FM nodokļu reformas ietekmes uz pašvaldību budžetiem kompensēšanai ir izstrādājusi īpašu mehānismu, paredzot piešķirt pašvaldībām speciālu dotāciju. Speciālās dotācijas apmērs tiks aprēķināts tādā apmērā, lai pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veidotu 19,5% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.
Starp nodokļu reformas kompensējošiem pasākumiem ietverta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reversās kārtības paplašināšana, tāpat plānota akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem un alum, degvielai un tabakas izstrādājumiem.
Plānots, ka līdz šā gada 1.jūnijam tiks meklēts risinājums veselības nozares finansējuma palielināšanai 2020.gadā līdz 4% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat līdz jūnijam tiks meklēts risinājums pedagogu atalgojuma paaugstināšanai.
Nodokļu reformu pavadošos likumprojektus plānots Saeimā iesniegt šā gada 19.jūnijā. 20.jūnijā vai 21.jūnijā Saeima ārkārtas sēdē varētu nodot likumprojektus izskatīšanai budžeta komisijai. 29.jūnijā Saeima likumprojektus varētu pieņemt pirmajā lasījumā, bet 12.jūlijā likumprojektus varētu pieņemt otrajā lasījumā.
