«airBaltic» biznesa plāns paredz papildu € 50 miljonu piesaisti; valstij naudu neprasīs

Latvijas nacionālā lidsabiedrības AS "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss
 

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā «Horizon 2021» ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā «airBaltic» strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

«airBaltic» sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā «Horizon 2021» ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Reklāma

«Šobrīd notiek «airBaltic» stratēģiskā investora meklēšana, ko veic starptautiskais finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmums «Lazard Freres«.

Vairāki potenciālie investori jau ir izrādījuši interesi par «airBaltic», un šobrīd notiek sarunu process. Plānots, ka investors jāatrod līdz šā gada beigām,» pauda Briede.

Tomēr, pēc viņas teiktā, ja stratēģiskā investora piesaistes process patlaban nezināmu iemeslu dēļ aizkavētos, «airBaltic» spētu finansēt biznesa plānā paredzēto darbības izaugsmi un flotes modernizēšanu, izmantojot līzinga iespējas. Tas nozīmē, ka kompānijas biznesa un flotes modernizēšanas plāns kopumā nemainītos, bet būtu izmaiņas flotes finansēšanas veidā.

«Neskatoties uz to, arī pie šāda flotes finansējuma «airBaltic» plāno strādāt ar peļņu.

«airBaltic» neplāno vērsties pie Latvijas valsts, lai aicinātu veikt papildu ieguldījumu,» pauda aviokompānijas pārstāve.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un aviokompānijas valstij piederošo kapitāldaļu turētājs Kaspars Ozoliņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka gadījumā, ja stratēģisko investoru neizdosies piesaistīt, valsts līdzekļi aviokompānijā netiks investēti.

Pēc viņa teiktā, valdība ir informēta, ka biznesa plāns paredz piesaistīt papildu līdzekļus, taču tā aviokompānijai nav kritiski nepieciešama nauda, bet gan līdzekļi efektīvas naudas plūsmas nodrošināšanai un biznesa izaugsmei.

Ozoliņš uzsvēra, ka «airBaltic» patlaban ir stabilā finanšu situācijā un gadījumā, ja investors netiks piesaistīts, aviokompānija līdzekļus varēs aizņemties brīvā tirgus apstākļos.

Atbilstoši uzņēmuma finanšu pārskatam «airBaltic» pērn veic kapitālieguldījumus aptuveni 80 miljonu eiro flotes atjaunošanā un ilgtermiņa aktīvos.

Lielākā daļa ieguldījumu tika novirzīti jaunu lidmašīnu CS300 iegādei un ar to saistītam tehniskajam aprīkojumam.

«Pāreja uz jaunu lidmašīnu sēriju radīja arī ievērojamas izmaksas, piemēram, pilotu un tehniskā personāla apmācībām. Papildu izmaksas, kas saistītas ar flotes nomaiņu radīsies arī turpmākajos trijos gados līdz brīdim, kad «airBaltic» pilnībā nomainīs «Boeing 737» sērijas lidmašīnas pret CS300 floti,» skaidro aviokompānija.

Patlaban uzņēmums ir pasūtījis kopumā 20 CS300 lidmašīnas. «airBaltic» ir nodrošinājis finansējumu pirmajiem septiņiem gaisa kuģiem, turklāt pretēji citām flotē esošajām lidmašīnām tās tiks finansētas izmantojot finanšu nomu, kas nozīmē, ka nomas perioda beigās - pēc 12 gadiem - lidmašīnas pāries «airBaltic» īpašumā. Arī pārējo lidmašīnu iegādi plānots finansēt, izmantojot ilgtermiņa aizņēmumu.

Kā ziņots, pērn maijā tika pabeigta «airBaltic» pamatkapitāla palielināšana, tam sasniedzot 256,473 miljonus eiro. Atbilstoši Latvijas valdības un Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa parakstītajam līgumam viņš pērn marta beigās «airBaltic» ieguldīja apmēram 52 miljonus eiro, savukārt valsts investēja 80 miljonus eiro, «airBaltic» kapitalizējot Valsts kases aizdevumu.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij piederēja aptuveni 80% «airBaltic» akciju, bet investoram «Aircraft Leasing 1», kura valdes priekšsēdētājs bija Montāgs-Girmess, piederēja 20% akciju. Savukārt «Aircraft Leasing 1» īpašnieks bija Īrijā reģistrēta kompānija «IALH LIMITED».

Savukārt šogad aprīlī par «airBaltic» pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no Montāga-Girmesa pārņēma «Aircraft Leasing 1».

«airBaltic» pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā.

Saistītie raksti
«airBaltic» valdes un padomes locekļu algām pērn tērējusi € 2,7 miljonus; par 44,5% vairāk nekā pirms gada

«airBaltic» valdes un padomes locekļu algām pērn tērējusi € 2,7 miljonus; par 44,5% vairāk nekā pirms gada

«airBaltic» akcionārs «Aircraft Leasing 1» pērn cietis četru miljonu eiro zaudējumus

«airBaltic» akcionārs «Aircraft Leasing 1» pērn cietis četru miljonu eiro zaudējumus

«airBaltic» amatā iecēlis jaunu sabiedrisko attiecību vadītāju - Alisi Briedi

«airBaltic» amatā iecēlis jaunu sabiedrisko attiecību vadītāju - Alisi Briedi



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 30000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 160000 EUR
Zeme
Zeme, Rīga, 40000 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft