«DNB Banka»: Krievijas «Rostelekom» pārtvertās IP adreses nepieder bankai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS/Scanpix

Krievijas valstij «daļēji» piederošā informācijas pakalpojumu sniedzēja «Rostelekom» pārtvertās IP adreses nepieder «DNB Bankai», pavēstīja bankas valdes loceklis, viceprezidents un operacionālās darbības direktors Intars Sloka, komentējot iepriekš medijos izskanējušo informāciju.

Viņš norādīja, ka medijos ir izskanējusi nekorekta informācija par «Rostelekom» iespējamo datu pārtveršanu no divām Latvijas bankām, tostarp no kredītiestādes, kura nodēvēta par «DNB Nord», kas ir kādreizējais «DNB Bankas» nosaukums. Ar nosaukumu «DnB NORD Banka» banka strādāja līdz 2011.gada novembrim un kopš tā laika šāda nosaukuma kredītiestāde Latvijā nepastāv.

«Vēlamies norādīt, ka ir izskanējusi nekorekta informācija. Proti, minētās IP adreses pieder nevis «DNB Bankai», bet gan citam uzņēmumam, kas, pēc publiski pieejamas informācijas, ir medijos minētā Krievijas valsts sakaru operatora «Rostelekom» sadarbības partneris. Tā kā konkrētās IP adreses «DNB Banka» neizmanto, nav iespējams, ka šajā gadījumā trešās puses būtu ieguvušas ar mūsu klientu norēķinu kartēm saistītus datus,» teica Sloka.

7.maijā, TV3 raidījums «Nekā Personīga» vēstīja, ka aprīļa beigās «Rostelekom» pārtvēris datus no vairākām bankām, tostarp, divām no Latvijas - «Norvik bankas» un «DNB Nord». Proti, 26.aprīlī uz piecām līdz septiņām minūtēm «Rostelekom» panācis, ka visi darījumi, kurus veica vairākas bankas, slepus pārvirzīti caur Krieviju. Krievijas valstij piederošajam uzņēmumam, visticamāk, esot izdevies piekļūt pie stratēģiski svarīgas informācijas par šo banku darbību, ko varētu izmantot nākotnē, plānojot lielāka apmēra uzbrukumus.

Vienlaikus bankas apgalvojušas, ka nekādi dati no tām neesot nozagti, jo visas darbības tiekot šifrētas. Tomēr interneta drošības sargi atzīmējuši - pat ja šifra atslēga nav atlauzta, tik un tā iegūtā informācija ir ļoti noderīga, ja nākotnē tiek gatavots kāds apjomīgs uzbrukums. Tas esot līdzīgi kā pirms kaujas izpētīt apvidu un noskaidrot, kur pretiniekam salikti lielgabali un cik daudz tā armijai ir kaujas lidmašīnu. Zinot šo informāciju, iespējams izplānot uzbrukuma mērogu, taktiku un mērķus, norādījis informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» vadītājas vietnieks Vairis Teivāns.

Pēc ekspertu secinātā, iespējams, notikušais ir tikai tests. Pretējās puses reakcija ļauj pēc tam Krievijas dienestiem pētīt, cik ātri un ar kādām metodēm iespējamais uzbrukums pamanīts un kuras ir nosacītā pretinieka vājās vietas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu