Privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā ceturksnī iemaksāti 14,8 miljoni eiro, kas ir par 17% jeb 2,1 miljonu eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, teikts publiskotajā jaunākajā Latvijas Komercbanku asociācijas pensiju fondu apskatā.
Tostarp pensiju plānu dalībnieku individuālās iemaksas 2017.gada pirmajā ceturksnī veidoja 12,3 miljonus eiro, kas ir par 23% jeb 2,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gada pirmajā ceturksnī.
«Vidējā iemaksa uz vienu dalībnieku mēnesī ir veido apmēram 4-5% no vidējās mēneša bruto darba samaksas. Tā kā vidējais dalībnieku vecums ir 48 gadi, tad šāda iemaksu likme ir vērtējama kā izteikti nepietiekoša, lai izveidotu pilnvērtīgu uzkrājumu līdz valsts pensijas vecumam un kompensētu būtisko ienākumu kritumu. Iedzīvotājiem ieteicams veikt regulāras iemaksas un ieteicamā iemaksu likme mēnesī pēc dažādiem aprēķiniem veido apmēram 5-10% no mēneša bruto darba algas,» atzīmēts apskatā.
Savukārt darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos šogad pirmajā ceturksnī veiktas 2,5 miljonu eiro apmērā. Iemaksas privātajos pensiju fondos darbinieku labā šogad pirmajā ceturksnī veica 973 uzņēmumi. Šie darba devēji veido papildpensijas uzkrājumu kopumā 55 855 darbiniekiem jeb apmēram 6% no nodarbināto personu skaita Latvijā.
«Reāli darba devēju līdzdalība privāto pensiju uzkrājumu veidošanā Latvijā pieaug ļoti lēni, kas tāpat kā iepriekš skaidrojams ar to, ka ekonomiskās izaugsmes temps pēdējos gados ir neliels,» atzīmēts apskatā.
Tajā arī minēts, ka aizvien vairāk valstu veic izmaiņas likumos, lai darba ņēmēju darba samaksas struktūrā bez ikmēneša algas, iekļautu arī obligātas darba devēja iemaksas privātajam pensiju uzkrājumam darbinieka labā. Šādas sistēmas vairākus gadus darbojas Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Jaunzēlandē, Austrālijā, ASV, Nīderlandē, nesen arī Turcijā un citās valstīs. Austrijā un Īrijā par automātiskās darba devēju pensiju shēmas ieviešanas lietderību ir sāktas publiskās debates, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šo sistēmu ir ieteikusi Vācijai. «Piedāvātais ienākumu izlīdzināšanas mehānisms nodrošina individuālu uzkrājumu veidošanu papildu valsts pensijai, nevis uzskatāms par papildus slogu darba devējiem vai darba ņēmējiem. Arī fakts, kad cilvēki dzīvo ilgāk, liek valdībām apsvērt visaptverošus mehānismus, lai nodrošinātu iedzīvotāju labklājību vecumdienās un mazinātu sociālo spriedzi sabiedrībā,» teikts apskatā.
Savukārt pensiju plānu dalībnieku aktivitāte attiecībā uz privātās pensijas kapitāla pārvedumiem starp pensiju fondiem saglabājas salīdzinoši nelielos apmēros - 2017.gada pirmajā ceturksnī starp pensiju fondiem pārskaitītais kapitāls sasniedza 180 000 eiro jeb 2% no kopējā izmaksātā kapitāla apmēra.
Vidējais uzkrātais privātās pensijas kapitāls uz vienu dalībnieku gada laikā ir palielinājies par 138 eiro, un šogad marta beigās veidoja 1420 eiro.
Vienlaikus 2017.gada pirmajā ceturksnī privātie pensiju fondi izmaksāja privātās pensijas kapitālu 10 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7% jeb 0,7 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp 9,7 miljonus eiro jeb 96% no kopējā izmaksātā kapitāla veido izmaksas privātpersonām, kuru vecums pārsniedz 55 gadus, bet kapitāla apmērs, kas izmaksāts pensiju plānu dalībnieku mantiniekiem, kā mantojuma summa, bija 193 000 eiro.
Vidējais izmaksātais privātās pensijas kapitāls privātpersonām šogad pirmajā ceturksnī bija 1288 eiro, bet kolektīvās dalības līgumu dalībniekiem - 3187 eiro.
Šogad marta beigās vidējais pensiju plānu dalībnieku vecums sasniedza 48 gadus. «Šis fakts vēl aizvien liecina par to, ka pensiju trešā līmeņa dalībai cilvēki piesakās salīdzinoši vēlu un liecina par vispārējo demogrāfisko situāciju Latvijā, kad sabiedrība pamazām noveco,» atzīmēts apskatā.
Kopumā pensiju trešajā līmenī uzkrājumus veido 275 773 dalībnieki (79% individuālie dalībnieki un 21% uzņēmumu darbinieki, par kuriem iemaksas veic darba devēji) jeb 21% no pensiju otrā līmeņa dalībnieku skaita. «Privāto pensiju krājēju skaits pieaug, taču tempi ir lēni,» piebilsts apskatā, atzīmējot, ka šogad pirmajā ceturksnī no jauna pensiju trešajā līmenī iesaistījās 3536 personas, kas ir par 3% jeb 122 personām mazāk nekā 2016.gada pirmajos trijos mēnešos.
Vienlaikus no dalības privātajos pensiju fondos šogad pirmajā ceturksnī izstājušies 4098 dalībnieki.
«Kā liecina arī starptautiskā prakse, brīvprātīgie pensiju uzkrājumi veidojas lēni, īpaši gados jaunāku cilvēku segmentā, kuri varētu jau ar nelielām iemaksām, izmantojot ilgstošu darba stāžu, veidot nozīmīgu privāto kapitālu laika periodam, kad ienākumu no algota darba vairs nebūtu. Tādēļ aizvien aktuālāks kļūst jautājums par visaptverošu un sistēmisku pieeju privāto pensiju uzkrājumu veidošanā,» teikts apskatā.
Latvijā šobrīd darbojas seši privātie pensiju fondi (pieci - atklātie pensiju fondi un viens slēgtais pensiju fonds), piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas (pieci pensiju plāni ir ar sabalansētu ieguldījumu stratēģiju, 11 – ar aktīvu, un viens - ar konservatīvu).
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
