Valsts fondēto pensiju plānu aktīvi pirmajā ceturksnī pieaug par € 140 miljoniem

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Valsts fondēto pensiju plānu aktīvu apmērs šogad pirmajā ceturksnī pieaudzis par 140 miljoniem eiro, marta beigās pārsniedzot 2,9 miljardus eiro, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas pensiju fondu apskats.

Tostarp 2,419 miljardus 2017.gada marta beigās veidoja dalībnieku veiktās iemaksas, bet 484 miljonus eiro - valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku investīciju peļņa.

Apskatā minēts, ka 2017.gada pirmajā ceturksnī augstāku ienesīgumu uzrādījuši tie plāni, kuri salīdzinoši lielāku daļu iegulda vērtspapīros ar paaugstinātu riska komponenti, piemēram, akcijās un paaugstināta riska obligācijās. Aktīvās kategorijas plānu vidējais svērtais ienesīgums trijos mēnešos bijis 1,99%, sabalansēto plānu vidējā atdeve bijusi 1,19%, bet konservatīvo plānu atdeve bijusi 0,05%. Arī pēdējā gada laikā labāko sniegumu uzrāda aktīvie plāni (5,17%), seko sabalansētie un konservatīvie plāni ar vidējo atdevi attiecīgi 3,28% un 0,72%.

Marta beigās vidējais uzkrājums vienam shēmas dalībniekam bija 2287 eiro. «Šobrīd valsts fondēto pensiju sistēmas dalībnieka vidējais uzkrājums ir aptuveni 2,2 tūkstoši eiro, kas ir relatīvi neliela summa pensiju kapitāla kontekstā. Taču vidējie aritmētiskie rādītāji bieži vien ne pārāk uzskatāmi ataino situāciju,» teikts apskatā, atzīmējot, ka sistēmas dalībnieki savā starpā atšķiras gan ar nostrādāto gadu skaitu, gan ar atalgojumu, no kura tiek veikti maksājumi pensiju kapitālā.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, vairumam - 41% jeb 522 000 valsts fondēto pensiju sistēmas dalībnieku - vidējais uzkrājums ir mazāks par 1000 eiro. Trešdaļai jeb 425 000 vidējais uzkrājums ir no 1000 līdz 3000 eiro, bet 31 000 dalībnieku sociālā nodokļa iemaksās pensiju otrajā līmenī ir spējis uzkrāt vairāk nekā 10 000 eiro, tostarp 317 dalībniekiem uzkrājumi pārsniedz 30 000 eiro.

«Bet arī šādās detalizācijas pakāpēs uzskatāmību apgrūtina fakts, ka valsts fondēto pensiju sistēmas dalībnieku skaits ietver visus, kas kaut reizi pēdējo 14 gadu laikā ir samaksājuši sociālo nodokli, bet vēl nav pensionējušies. Tas nozīmē, ka dalībnieku vidū ir arī bezdarbnieki, no valsts emigrējušie dalībnieki un citi, kuri neveic regulāras iemaksas pensiju otrajā līmenī. Informācija no VSAA liecina, ka pēdējo gadu laikā iemaksas neveic aptuveni 20-25% no valsts fondēto pensiju sistēmā esošajiem 1,2 miljoniem dalībnieku. Tiem shēmas dalībniekiem, kuri puslīdz stabili un pastāvīgi strādājuši oficiālu darbu, vidējais uzkrājums pensiju otrajā līmenī ir būtiski augstāks par to, ko rāda statistiskie vidējie rādītāji,» atzīmēts apskatā.

Kopumā valsts fondēto pensiju shēmā marta beigās bija 1,27 miljoni dalībnieku, tostarp 810 000 bija izvēlējušies aktīvās kategorijas plānus, 337 000 - konservatīvās kategorijas plānus, bet 123 000 - plānus, kas ietilpst sabalansētajā kategorijā.

Šogad marta beigās valsts fondētās pensiju shēmas ietvaros darbojās septiņi pārvaldītāji. Shēmas dalībniekiem ir iespēja izvēlēties starp 20 pensiju plāniem, no kuriem astoņi ir aktīvas stratēģijas plāni, četri ir sabalansētas stratēģijas plāni, bet astoņi plāni veic ieguldījumus atbilstoši konservatīvai stratēģijai.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu