Latvijā maz analizēta sagaidāmā iedzīvotāju un uzņēmumu uzvedība pēc nodokļu reformas ieviešanas, intervijā norādīja profesionālo biznesa konsultāciju un audita pakalpojumu uzņēmuma EY (iepriekš «Ernst & Young») partneris Andris Lauciņš.
EY: maz analizēta sagaidāmā iedzīvotāju un uzņēmumu uzvedība pēc nodokļu reformas ieviešanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka kopumā nodokļu reforma tiek gaidīta ar lielām cerībām un tā ir vienreizēja iespēja Latvijas ekonomikas attīstības vēsturē, taču vēl ir jāizvērtē, kāda būs reformas ietekme uz iedzīvotāju un uzņēmumu paradumiem, tostarp saistībā ar reinvestētās peļņas ieviešanu.
«Ir konstruktīvā reformas daļa, kura vēl nav izdiskutēta - kāda ir sagaidāmā iedzīvotāju un uzņēmumu uzvedība pēc nodokļu reformas ieviešanas. Ja lielā universālveikalā maijā vai jūnijā sarīkotu ziemas zābaku izpārdošanu, droši vien būtu nepamatoti uzskatīt, ka visi cilvēki, kuriem ir divas kājas, skries un pirks ziemas zābakus tikai tāpēc, ka ir izpārdošana. Līdz ar to, gribētu teikt, ka ir par maz analizēta uzņēmumu uzvedība, piemēram, ja radām iniciatīvu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlikšanu reinvestētajai peļņai. Mēs nevaram pieņemt, ka visi tie, kuriem ir peļņa, metīsies to reinvestēt. Ir cilvēki, kas tālredzīgi ir ziemas zābakus nopirkuši rudenī, tos uzturējuši labā kārtībā, un nemetīsies pirkt tos izpārdošanā. Tāpat ir ar uzņēmējiem,» sacīja Lauciņš un uzsvēra, ka ir jābūt redzējumam, kāds būs tirgus un kā pakalpojumus vai produktus pārdosim.
Tāpat viņš norādīja, ka ir jāvērtē, kāda būs ietekme uz iedzīvotāju un uzņēmumu paradumiem saistībā ar akcīzes nodokļa likmju celšanu. «Akcīzes nodokļa palielinājums objektīvi ietekmēs degvielas patēriņu, un tas ietekmēs arī citas lietas, tostarp tranzīta koridoru, pārvadājumus. Ņemot vērā, ka Latvijai cauri var izbraukt ar vienu uzpildītu bāku, iespējams, cilvēki pieņems attiecīgus lēmumus, vai iegādāties degvielu šeit vai nē, kas savukārt radīs ietekmi uz citiem parametriem,» atzīmēja EY partneris.
Tāpat viņš uzsvēra - ņemot vērā, ka Latvijā degviela daudziem uzņēmumiem ir ražošanas līdzeklis, bez kura nevar iztikt, ir rūpīgi jāvērtē iespējamais akcīzes likmes palielinājuma apmērs. "Akcīzes nodokļa viens no mērķiem ir kāda produkta patēriņa ierobežošana. Uz dažiem no šiem produktiem skatāmies kā uz luksusa preci. Taču, ja atgriežamies pie degvielas, ir jāskatās, kurā brīdī tā kļūst par luksusa preci un kurā - tā uzņēmējam ir ražošanas līdzeklis. Mūsu pašreizējā ekonomikas struktūrā es vairāk teiktu, ka degviela ir ražošanas līdzeklis, bez kura virkne uzņēmumu nevar iztikt. Ja mēs uzliekam papildu nodokli šai izejvielai, tas radīs izmaiņas šo uzņēmumu izmaksu struktūrā, kas var atspēlēties uz algām, UIN ieņēmumu prognozi utt.,» sacīja Lauciņš.
Vienlaikus EY partneris arī atzina, ka ir bažas, ka līdz ar reformu nodokļu sistēma vēl vairāk sarežģīsies. «Ja paskatāmies uz pašreizējo nodokļu vidi, nav noslēpums, cik gari un sarežģīti ir Ministru kabineta noteikumi, Valsts ieņēmumu dienesta metodiskie norādījumi, katram pantam ir skaidrojumi, izņēmumi utt. Mums ir nedaudz bail, ka reinvestētās peļņas aplikšanas ar nodokli atlikšanu iebūvēsim šajā sistēmā kā vēl vienu papildinājumu. Pēc būtības tas būs vēl viens izņēmums starp izņēmumiem, kuram arī būs izņēmumi. Līdz ar to, no vienkāršošanas mērķa ar šo reformu būsim attālinājušies. Tāpēc mēs vēlētos, lai mūsu komplekso nodokļu sistēmu mēģinātu vienkāršot. No investora viedokļa skaidra un vienkārša nodokļu sistēma ir pievilcīgāka salīdzinājumā ar septiņām dažādām likmēm jeb sarežģītu sistēmu,» uzsvēra Lauciņš.
Arī EY partnere Ilona Butāne atzīmēja, ka visas nodokļu maksātāju grupas nevar «likt vienā katlā» un cerēt, ka visus apmierinās pieņemtās izmaiņas. «Ja ieviešam 20% dividenžu nodokli, jāatceras, ka vienlaikus ārzemju investori nodokļus var maksāt pēc vidēji 10-15% efektīvās likmes valstīs, kuras mums ir tuvumā, līdz ar to, tas neizskatīsies pievilcīgi un konkurētspējīgi,» viņa paskaidroja.
Butāne arī atzina, ka UIN izmaņas palielinās slogu godprātīgajam nodokļu maksātājam. «Izmaksu uzskaite jau ir iestrādāta, bet tagad vajadzēs mainīt visas procedūras, katru mēnesi būs jāšķiro, kādas izmaksas kvalificējas nodokļa piemērošanai un pēc labvēlīgākiem nosacījumiem. Reprezentācijas izmaksas vismaz daļēji varēja atskaitīt saimnieciskās darbības vajadzībām,» norādīja EY partnere un piebilda, ka līdz šim tas bija jādara vienreiz gadā.
Tāpat viņa atzīmēja, ka, nedomājot par citiem ekonomikas stimuliem, iecerēto izaugsmes tempu nesasniegt. «Pašreizējās prognozes par ekonomikas izaugsmes rezultātā papildus iegūtajiem miljoniem eiro valsts budžetā ir ļoti optimistisks redzējums. IKP izaugsme 4% apmērā arī ir ļoti optimistiska bez citiem ekonomikas stimuliem - to viennozīmīgi nevarēs sasniegt tikai ar nodokļu reformu. Ja skatāmies uz tādu būtisku stimulu kā Eiropas fondu apguve, tad ar šo uzdevumu arī īsti netiekam galā kvalitātes ziņā,» klāstīja Butāne.
EY partnere arī atzina, ka gaidāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izmaiņas nevienlīdzības plaisu Latvijā samazinās tikai nedaudz. «Mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem IIN ir ļoti minimāls un tāds būs arī turpmāk, bet sociālais nodoklis ir nesamērīgi augsts, līdz ar to, viņiem pēc būtības nekas nemainīsies. Attiecīgi viņiem patēriņam nebūs vairāk naudas. Savukārt, ja palielinām akcīzes nodokli, viņi to, gribi negribi, jutīs un patēriņš būs mazāks. Diez vai tas ir tas, ko vēlamies panākt,» viņa sacīja.
Butāne uzsvēra, ka valdībai arī jādomā, ar kādiem kompensējošiem mehānismiem veicināt aktivitāti ekonomikā. «Ja skatāmies uz citiem kompensējošiem mehānismiem, pasaule pierāda, ka tie ir jāizmanto. Kopējie nodokļu ieņēmumi pret atlaižu piemērošanu parāda pozitīvu tendenci - iekšzemes kopprodukts ir salīdzinoši augstāks tajās valstīs, kuras prasmīgi izmanto citus režīmus, kuri sniedz kompensējošu rezultātu, nepārslogojot vietējos uzņēmumus un iedzīvotājus,» viņa sacīja.
Kā vienu variantu kompensējošiem mehānismiem viņa minēja investoru un konkrētu nozaru piesaisti caur zemām UIN likmēm attiecīgajai nozarei. «Piemēram, ja mēs vēlamies piesaistīt, augsto tehnoloģiju uzņēmumus, datorprogrammēšanas uzņēmumus, mums ir jāmotivē tos šeit strādāt. Nīderlande mērķa nozaru uzņēmumiem piedāvā 5% likmi, savukārt uzņēmumi tur nodrošina darbavietas, investīcijas utt. Ir nozares pārstāvji, kuri saka, ka Latvijā nav tik daudz speciālistu šajās nozarēs. Līdz ar to, ir jāvērtē mijiedarbība starp nodokļiem, kuru dēļ ārvalstu speciālisti gribētu šeit strādāt, piemēram, no IIN perspektīvas, no sociālo nodokļu perspektīvas,» klāstīja Butāne.