Valdība nākamnedēļ, 3.maijā, plāno apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes, tomēr par atsevišķiem jautājumiem - minimālo algu, akcīzi dīzeļdegvielai un kopējo budžeta deficītu - sarunas turpināsies, šodien pēc tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Rimšēvičs žurnālistiem stāstīja, ka ir pagājuši divi mēneši, kopš Latvijas Banka nāca klajā ar tās izstrādāto nodokļu politikas stratēģiju, kas lielā mērā kalpojusi par pamatu Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajām nodokļu politikas pamatnostādnēm. Tomēr starplaikā daudzas lietas esot mainījušās un nodokļu politikas pamatnostādnēs tika ietverta virkne finansiāli ietilpīgu jautājumu.
«Latvijas Banka secināja - ja skaidri nav zināma pieļaujamā budžeta deficīta robeža, kas var svārstīties simtu miljonu eiro robežās, tad nebūtu pareizi sajaukt kopā nodokļu politikas stratēģiju ar konkrētiem nākamā gada budžeta skaitļiem. Latvijas Banka ieteica Ministru prezidentam virzīties uz priekšu ar īstās nodokļu politikas pamatnostādnēm, pieņemt principus, kas attiecas uz izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), uzņēmumu ienākuma nodoklī, reinvestētās peļņas nepalikšanu un reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmas iedzīvināšanu maksimāli daudz tautsaimniecības nozarēs. Aicinājām sagaidīt maija beigas, kad būs skaidri un saprotami skaitļi, lai netracinātu sabiedrību ar vieniem skaitļiem, pēc kāda laika ar citiem, bet beigu beigās Eiropas Komisija paziņos, ka šie skaitļi nekam neder. Par pārējiem priekšlikumiem iesaku lemt tad, kad būs zināms iespējamais budžeta deficīta līmenis,» teica Latvijas Bankas prezidents.
Rimšēvičs informēja, ka Latvijas Banka iesaka pagaidām atlikt sarunas par priekšlikumiem, kas attiecas uz sociālo nodrošinājumu, nepaliekamo minimumu, iztrūkstošo finansējumu veselībai u.c.
Savukārt Kučinskis stāstīja, ka viņš ar Latvijas Bankas prezidentu vienojies, ka nodokļu politikas pamatnostādņu pieņemšanas process turpināsies un tās tiks skatītas Ministru kabineta sēdē trešdien. Premjers atzina, ka no nodokļu politikas pamatnostādnēm tiks nodalīti atsevišķi jautājumi, lai par tiem panāktu labāku izpratni. «Atsevišķus jautājumus slēgsim tad, kad tiks panākts saskaņojums ar Eiropas Komisiju un būs zināms budžeta deficīts,» norādīja Ministru prezidents.
Kučinskis skaidroja, ka patlaban ir svarīgi nepieņemt sasteigtus lēmumus, kas negūs Eiropas Komisijas atbalstu, jo tādējādi nāktos spriest par iepriekš nediskutētiem jautājumiem, piemēram, PVN celšanu. «Patlaban nav priekšlikuma celt PVN un ceru, ka pie šāda priekšlikuma nenonāksim,» stāstīja premjers.
«Jābūt skaidrībai par to, kādu budžeta deficītu varam atļauties. Esošajā piedāvājumā tie ir aptuveni 170 miljoni eiro, bet mums ir jābūt pilnīgi drošiem, ka varam to atļauties. Tāpēc tiks diskutēts par kopējo tabulu ar cipariem. Tāpat notiks sarunas par lielāku vai zemāku akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai. Runāsim arī par nodokļu reformas ietekmi uz tiešmaksājumiem zemniekiem,» stāstīja Kučinskis.
Tāpat premjers norādīja, ka arī diskusija par minimālo algu turpināsies pēc tam, kad būs zināms budžeta deficīts. «Ļoti ceru, ka viss saglabāsies esošajā solījumu līmenī, bet garantiju varēs dot tikai Saeimas gala balsojums par visu nodokļu politiku,» piebilda Kučinskis.
Tajā pašā laikā, neskatoties uz atsevišķu jautājumu atlikšanu, Ministru prezidents uzsvēra, ka «vienkāršajam cilvēkam ieguvumi būs jebkurā gadījumā», jo valdība neplāno atgriezties pie jautājuma par IIN samazināšanu un neapliekamo minimumu.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem nosūtījusi nodokļu reformas pamatnostādnes jeb «Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam» projektu.
Nodokļu reforma paredz ieviest divas IIN pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.
Tās ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Konceptuāls atbalsts no koalīcijas partneriem nodokļu reformai ir, otrdien pēc valdības koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents. FM cerēja jau 28.aprīlī to izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē, taču «Vienotības» dēļ reformu plāna izvērtēšana ieilga.
