Pērn Latvijā nedaudz apsīkusī mazumtirdzniecības aktivitāte varētu būt atjaunojusies, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» pieļauj centrālās bankas ekonomiste Daina Paula.
Pērn nedaudz apsīkusī mazumtirdzniecības aktivitāte varētu būt atjaunojusies
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pērn nedaudz apsīkusī mazumtirdzniecības aktivitāte, pēc šā gada pirmā ceturkšņa datiem, šķiet atjaunojusies,» atzīmē Paula, piebilstot, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sezonāli izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās ceturkšņa laikā audzis nedaudz straujāk kā iepriekšējos ceturkšņos, proti, par 1%, tomēr gada pieauguma temps, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, sasniedzis 2%, kas ir nedaudz mazāk kā vidēji pērn.
Tāpat Paula norāda, ka, līdzīgi kā 2016.gada nogalē, vērojams būtisks pozitīvs auto degvielas tirdzniecības devums, bet pārtikas tirdzniecības devums saglabājas svārstīgs un neiekļūst pozitīvā teritorijā. Vienlaikus turpina augt tirdzniecības īpatsvars ārpus veikaliem un stendiem, tostarp pa pastu vai internetā. «Šis ir viens no apstākļiem, kas varētu apgrūtināt mazumtirdzniecības datu interpretāciju apakšgrupās,» viņa atzīst.
LB ekonomiste atzīmē, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma rādītāji gan tikai daļēji raksturo iedzīvotāju patēriņa tendenci. Lai gan patērētāju un mazumtirdzniecības konfidences rādītāji uzlabojas un viens no iemesliem varētu būt atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā, Latvijā ir atgriezusies pozitīva, mērena inflācija. Tās ietekmē reālās pirktspējas kāpums šogad, visticamāk, nepalielināsies un nedaudz ierobežos mazumtirdzniecības attīstības iespējas (reālā izteiksmē) uz iekšzemes patērētāju rēķina.
Viņa norāda, ka patērētāju noskaņojums pēc Eiropas Komisijas datiem kopš decembra ir tikai uzlabojies. Arī mazumtirdzniecības konfidences rādītājs ir sasniedzis pērnā gada pavasara līmeni. Tādējādi gan mazumtirgotāju, gan patērētāju noskaņojuma rādītāji ir augstāki nekā laikā ap gadumiju, kad valdīja negatīvs noskaņojums atsevišķu iespējamo nodokļu pārmaiņu dēļ, un bija atjaunojies naftas cenu pieaugums, kas varēja pasliktināt mājsaimniecību pirktspējas novērtējumu.
«Patērētāju redzējumu martā un aprīlī varētu būt uzlabojusi gan enerģijas cenu stabilizēšanās, gan norimušās kaislības ap gāzes tirgus liberalizācijas ietekmi īsi pēc tirgus atvēršanas. Kopš gada sākuma ir īstenojies atalgojuma kāpums atsevišķās sabiedriskā sektora jomās un turpina sekmīgi attīstīties mājsaimniecību kreditēšana (gan patēriņam, gan mājokļa iegādes). No šī viedokļa varētu gaidīt, ka tendence patērēt augs, un tas daļēji arī izskaidro mazumtirgotāju optimisma pieaugumu,» atzīmē Paula.
Viņa piebilst, ka mazumtirgotāju pozitīvo nākotnes redzējumu apliecina vērienīgu projektu sākšana šā gada sākumā. Tostarp pirmos soļus loģistikas centra paplašināšanā spēris «Rimi», kā arī «IKEA» sācis veidot veikalu Latvijā. Šo uzņēmumu darbības sākšana vai paplašināšana gan vēl tikai gaidāma un tuvākajos periodos šie projekti vairāk ietekmēs būvniecības attīstību. Tikmēr uz pozitīva konfidences viļņa šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā ienācis viens no lielākajiem Lietuvas mēbeļu tirgotājiem «Berry». Arī šis solis apliecina tirgotāju pozitīvo skatu Latvijas patēriņa pieauguma virzienā, vērojot kreditēšanas attīstību un mājokļa iegādes/labiekārtošanas aktualizēšanos.
«Līdzīgu skatījumu uz attīstības tendencēm, iespējams, apliecina aprīlī uzsāktā interjera un dizaina priekšmetu tematiskā kvartāla «Decco centrs» būvniecība. Tomēr vienlaikus tas norāda uz uzņēmuma stratēģiju nelielā, ierobežotā tirgū: pakalpojumu koncentrēšana vienuviet palielinātu patērētāju plūsmu, taču tas varētu nozīmēt gan patēriņa «pārcelšanos» no citiem līdzīgas jomas veikaliem, vai arī līdzekļu pārvirzīšanu no citiem izdevumiem par labu mājokļa labiekārtošanai. Līdzekļu atvēlēšana precēm, kas nav uzskatāmas par pirmās nepieciešamības precēm, gan nozīmē materiālās labklājības uzlabošanos, tomēr nelielais iekšzemes tirgus arvien liek domāt par jauniem risinājumiem un uztur spraigu konkurenci starp esošajiem tirgus dalībniekiem,» piebilst Paula.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad pirmajos trijos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājies par 2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Tostarp pārtikas preču grupā apgrozījums salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu samazinājies par 0,7%, bet nepārtikas preču tirdzniecības apmēri palielinājušies par 4,5%.