Uzlabojoties bezdarba rādītājiem, Latvija pēc 2018.gada vairs nesaņems Eiropas Savienības (ES) finansējumu «Jauniešu garantijas» programmai, šodien valdībā paziņoja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Uzlabojoties bezdarba rādītājiem, Latvija nesaņems ES naudu jauniešiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LM arī prognozē, ka dažādos programmas pasākumos varētu izveidoties līdzekļu pārpalikums kopumā vismaz septiņu miljonu eiro apmērā.
Ministrs valdības sēdē skaidroja, ka Latvija vairs neiekļaujas rādītājos, par kuriem šis atbalsts netiek piešķirts. Proti, jauniešu bezdarbs ir zem vidējā ES līmeņa. Reirs piebilda, ka Eiropas dienvidos, piemēram, Spānijā jauniešu bezdarbs ir 40%, ir valstis, kur tas ir pat 68%.
Latvijai tika piešķirts Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējums 2014.-2018.gadam tāpēc, ka 2012.gadā jauniešu bezdarba līmenis valstī pārsniedza 25% - toreiz tie bija 28,5%, skaidrots Labklājības ministrijas (LM) ziņojumā valdībai. Šo finansējumu varēs saņemt arī pēc 2018.gada, bet tikai tās valstis, kurās bezdarba līmenis iepriekšējā pārskata gadā pārsniegs 25%.
Latvijā jauniešu bezdarba līmenis 2015.gadā veidoja 16,3%, līdz ar to pēc 2018.gada tā vairs nekvalificēsies šī atbalsta saņemšanai.
Apzinoties, ka programma ir bijusi ļoti nozīmīga atbalsta sniegšanā jauniešiem un atbalsts noteikti būtu jāturpina arī pēc 2018.gada, LM konsultējās ar citām dalībvalstīm, kas vairs nesaņems šo finansējumu ar mērķi noskaidrot, vai pastāv iespējas apvienoties grupā un ietekmēt lēmumu par finansējuma piešķiršanu pēc 2018.gada, teikts ziņojumā. Tomēr lielākā daļa šo dalībvalstu minējušas, ka atsevišķs atbalsta instruments konkrētas grupas jauniešiem šajās dalībvalstīs nav vairs nepieciešams un turpmāk atbalsts tiks nodrošināts, integrējot to esošajās Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmās vai piesaistot papildu nacionālo finansējumu.
No 20 valstīm, kas saņēma minēto finansējumu 2014.gadā, kopumā sešas nekvalificējas atbalstam pēc 2018.gada. Bez Latvijas tās ir arī Čehija, Īrija, Lietuva, Slovēnija un Zviedrija.
Kopējais «Jauniešu garantijas» programmas finansējums 2014.-2018.gadā Latvijai ir 70 161 3821, tai skaitā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējums - 29 miljoni eiro, ESF finansējums - 34,9 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums - pieci miljoni eiro un privātais līdzfinansējums - ne mazāk kā 1,1 miljons eiro.
Programmas īstenošanai 2014.-2016.gadā tika novirzīti 37,7 miljoni eiro, kas ir 52% no programmas kopbudžeta. LM prognozē, ka dažādos programmas pasākumos varētu izveidoties līdzekļu pārpalikums kopumā vismaz septiņu miljonu eiro apmērā.
Minētajā periodā kopējais programmas dalībnieku skaits veido 66% no plānotā iesaistāmo jauniešu skaita 2014.-2018.gadā.
LM uzsver, ka ir nepieciešams pieņemt lēmumu attiecībā uz turpmāko atbalstu jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu pēc 2018.gada.
Pērn trijos ceturkšņos Latvijā vidēji 44 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādāja, nemācījās un neapguva arodu. Tas ir par 6% mazāk nekā iepriekšējā gadā un par 18% mazāk kā 2014.gadā. No minētajiem 44 000 jauniešu aptuveni puse bija vecumā no 15-24 gadiem, kas ir galvenā «Jauniešu garantijas» mērķa grupa.
Lai atrastu optimālus risinājumus jauniešu atbalsta nodrošināšanai pēc 2018.gada, nolemts izveidot ekspertu darba grupu, kas izstrādās priekšlikumus jaunajam atbalsta pasākumu kopumam.
Vienlaicīgi ir plānots sagaidīt Eiropas Komisijas ES fondu vidusposma ziņojuma oficiālu publicēšanu, kas indikatīvi notiks 2017.gada martā, un rīkot Finanšu, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju tikšanos, lai vienotos par atbalsta sniegšanu jauniešiem pēc 2018.gada un rīcībām prognozējamā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējuma atlikuma risku mazināšanai.
Tāpat, lai izvērtētu īstenoto atbalsta pasākumu jauniešiem efektivitāti, 2017.gadā ir plānots veikt visaptverošu «Jauniešu garantijas» pasākumu izvērtējumu.