Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis: Nodokļu reformai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.
«Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā,» uzsvēra premjers.
Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. «Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt,» uzskata Kučinskis.
Dažādu amatpersonu jau šogad iesniegtās ienākumu deklarācijas un statistiskā informācija par minimālo un vidējo algu valstī premjeru pārliecinājusi par progresīvā ienākuma nodokļa nepieciešamību. Viņš arī piebilda, ka visus nodokļu atvieglojumus atcelt nevar, bet par daudziem var diskutēt.
«Nodokļu reforma nav kādas partijas vai dažu ministru iegriba, par tās nepieciešamību ir vienojusies trīs partiju koalīcijas veidotā valdība. Nodokļu reformu atbalsta darba devēji, arodbiedrības, Latvijas banka un nozares eksperti. Vēl ir lietas par kurām jāvienojas, jāsaskaņo dažādo pušu intereses, bet reforma jāvirza uz priekšu,» uzsvēra Kučinskis.
Viņš ir pārliecināts, ka šogad ir īstais brīdis nodokļu reformas īstenošanai Latvijā. Ja lēmums par reformu netiks pieņemts šogad, tad pie tā varēs atgriezties pēc vairākiem gadiem. «Iemesls tam ir vienkāršs - faktiski jau ir sācies Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu ieguldījumu periods, kas turpināsies līdz 2020.gadam. Fondu līdzekļi būtiski stimulēs Latvijas tautsaimniecības pieaugumu un tā lielums jau tagad ir prognozējams. Reformēta nodokļu sistēma var kļūt par būtisku papildus stimulu ekonomikas attīstībai, jo iepriekšējais fondu darbības periods pierāda, ka bez ES līdzekļiem investīcijas Latvijas ekonomikā ir minimālas. Nākotnē tā turpināt vairs nevarēs,» sacīja premjers.
Pēc Kučinska teiktā, pirmie īstenotās nodokļu reformas ieguvēji būs mazo algu saņēmēji, jo palielinātais ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums, vairos viņu rīcībā esošo naudas daudzumu. Ieguvēji būs tie darba ņēmēji, kurus var pieskaitīt vidusšķirai un kuru darba alga nav lielāka par divām statistiski vidējām darba algām. Ieguvēji būs arī tie, kuri algu saņem aploksnē, jo darba devējam vairs nebūs izdevīgi izņemt dividendes, samaksāt par tām nelielu nodokli un izmantot naudu aplokšņu algu maksāšanai, tādejādi, nemaksājot citus nodokļus.
«Reformas mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus no darba devēju patvaļas. Nedrīkst būt situāciju, kad darba ņēmējs nesaņem slimības pabalstu vai beidzot darba gaitas spiests dzīvot no sociālā pabalsta. Skaidrs, ka ne uzreiz viss izdosies, tomēr, radot jaunas darbavietas, palielinot konkurenci, ieguvēji būs visi tie, kuri grib strādāt, godīgi maksājot nodokļus. Panākot to, ka ekonomika gada laikā Latvijā pieaug par 5%, faktiski tiktu nodrošināts, ka šādiem darba ņēmējiem alga gadā palielinātos par 5-7%, kas ir jūtams ģimeņu budžeta papildinājums,» atzina Ministru prezidents.
Kučinskis arī atzina, ne visi ir apmierināti ar iecerēto nodokļu reformu. «Mūsu gadījumā reforma nepatīk tiem, kuri ir pieraduši, ka var tikt pie lielas naudas, neveicot lielus ieguldījumus. Ar to es domāju plānotās izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodoklī (UIN), piedāvājot ieviest vienotu likmi 20% apmērā visām naudas izmaksām, ieskaitot gan dividendes, gan naudas pārskaitīšanu uz citām valstīm. Tajā pašā laikā uzņēmumi, kuri savu peļņu investēs attīstībā, UIN par attiecīgo periodu nemaksās vispār, un te mēs atkal nonākam pie stāsta par jaunu uzņēmumu un labi apmaksātu darbavietu radīšanu. Ir ļoti svarīgi, lai katrs uzņēmums būtu ieinteresēts izaugsmē, jo tad pelnīsim mēs visi,» teica premjerministrs.
Sākotnēji reformas ietvaros bija iecerēts atcelt dažāda veida nodokļu atvieglojumus, kas dotu būtisku pienesumu budžetam. Dažādu atvieglojumu rezultātā valsts ik gadu neiegūst ap diviem miljardiem eiro, kas ir aptuveni ceturtā daļa no kopējā Latvijas valsts budžeta. Tomēr vairumā gadījumu tos atcelt faktiski nav iespējam.
«Nodokļu reformas ietvaros atsevišķās pozīcijās ir plānots arī nodokļu likmju palielinājums, tomēr galvenokārt tas skar produktus, kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami - tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Palielināta tiks arī akcīze degvielai, taču tikai tādā apmērā, lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību. Turklāt tas ļaus ik gadu novirzīt papildu 25 miljonus eiro ceļu atjaunošanas fondā, tādējādi liekot pamatus ceļu programmai, kas turpmākajos gados tiks tikai attīstīta,» teica Kučinskis.
Kā ziņots, pašlaik koalīcijas partijām ir dažādi viedokļi par piedāvāto nodokļu reformas plānu, tomēr gala lēmumi par to vēl neesot pieņemti.
«Vienotība» ir skeptiska par nodokļu reformas pamatnostādnēm, jo politiskais spēks nav saņēmis atbildes uz visiem saviem jautājumiem, aģentūrai LETA sacīja «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.
Savukārt vairākums no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kuras pārraudzībā ir Finanšu ministrija (FM), konceptuāli atbalsta nodokļu pamatnostādnes, taču politiskajā spēkā vēl turpinās diskusijas un gala lēmums pagaidām nav pieņemts, aģentūrai LETA norādīja ZZS valdes loceklis Edgars Tavars.
Arī nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) vēl diskutēs par iecerēto reformu. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka būtu vēl nepieciešams diskutēt un vienoties par jautājumiem, kas saistīti ar atvieglojumiem par apgādībā esošām personām. Pēc diskusijām partijas valdē politiskais spēks arī lems par savu nostāju.
Kā ziņots, FM saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes, aģentūru LETA informēja ministrijā. FM nosūtījusi saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem «Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam» projektu. FM cer jau 28.aprīlī to izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.
Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.