Graudaugu ražības ziņā Latvija ļoti atpaliek no vecajām Eiropas valstīm

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: SCANPIX/REUTERS

Graudaugu ražības ziņā Latvija statistiski ļoti atpaliek no vecajām Eiropas valstīm, teica biedrības «Zemnieku Saeima» valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Statistiski mēs ļoti atpaliekam [no vecajām Eiropas valstīm]. Attīstītajās saimniecībās vidējā raža ir aptuveni septiņas tonnas no hektāra, ja vien nav neražas gads. Savukārt, piemēram, Francijā vidējā raža ir tuvu deviņām tonnām no hektāra,» piebilda Dzelzkalēja-Burmistre.

Arī «Zemnieku Saeimas» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norādīja, ka Latvijā graudaugu ražība ir zemāka nekā vecajās Eiropas valstīs, kas saistīts ar atšķirīgo klimatu. Pēc viņa teiktā, tieši klimats un augsnes auglība ir būtiskākie graudaugu ražību ietekmējošie faktori.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvija pēdējos gados ir sasniegusi diezgan augstu ražību, kas saistīts ar labāku augsnes sastāvu. «Ir stereotipi, ka, sējot lielās graudaugu platības, augsne tiek noplicināta. Vides jutīgajā teritorijā, tā sauktajā Latvijas maizes klētī, reizi piecos gados ir jāveic augsnes analīzes. Ir izieti jau trīs cikli, kad veiktas analīzes, un rezultāti liecina, ka augsnes sastāvs uzlabojas. Ir izveidots skaists agrofonds,» uzsvēra biedrības valdes priekšsēdētājs.

Dzelzkalēja-Burmistre piebilda, ka augsne uzlabojas saistībā ar tajā iestrādātiem salmiem un trūdvielām. Tāpat lauksaimnieki izmanto arvien modernāku tehniku augsnes apstrādei, sējai, novākšanai. Attīstās arī selekcija. Būtiski ir arī tas, kā graudaugi pārziemo.

Jau ziņots, ka pērn Latvijā ievāktā graudaugu kopraža, pēc provizoriskiem datiem, samazinājusies par 10,5% jeb 0,318 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar 2015.gadu, un bija 2,703 miljoni tonnu, kas otra augstākā ražība Latvijas vēsturē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2016.gadā par 6,5% palielinājusies graudaugu sējumu platība. Pērn ar graudaugiem bija apsēti 716 000 hektāru, kas ir par 43 600 hektāriem vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākā graudaugu sējumu platība kopš 1984.gada. Vienlaikus nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra 2016.gadā samazinājās līdz 37,8 centneriem pretstatā 44,9 centneriem 2015.gadā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu