Valdība vienojusies neatbalstīt Ventspils ostas iesaisti «Nord Stream 2»

 

Ministru Kabinets, balstoties uz atbildīgo ministriju un valsts drošības iestāžu informāciju, nolēmis neatbalstīt pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu «Nordstream 2», portālu TVNET informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) pārstāvis Oskars Vizbulis.

Pats ministrs pašlaik atrodoties komandējumā ārpus Latvijas, tāpēc ar viņu neesot iespējams sazināties.

Vizbulis skaidroja, ka valsts pārstāvjiem Ventspils brīvostas valdē uzdots balsot «pret» jebkādu brīvostas iesaistīšanos projektā «Nordstream 2».

Reklāma

Jau vēstīts, ka Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars LembergsLatvijai un Ventspilij») paziņojis, ka Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi «Noord Natie Ventspils Terminals» un «Eurohome Latvija» saņēmuši piedāvājumu iesaistīties «Nord Stream 2» gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu. Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro.

«Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies Eiropas Komisija (EK). Eiropas Savienības (ES) valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. «Nord Stream» gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par «Nord Stream 2», uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns «Gazprom», Lielbritānijas un Nīderlandes grupa «Shell», Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi «Uniper» un «Wintershall» 2015.gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu «Nord Stream 2» Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā «Nord Stream», un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām.

Saistītie raksti
Latvija saņēmusi oficiālus paziņojumus par «Nord Stream 2» gāzes vadu būvniecību

Latvija saņēmusi oficiālus paziņojumus par «Nord Stream 2» gāzes vadu būvniecību

Ventspils ostai piedāvāts iesaistīties «Nord Stream 2» gāzesvadu būvniecības projektā

Ventspils ostai piedāvāts iesaistīties «Nord Stream 2» gāzesvadu būvniecības projektā

Ašeradens: Latvijas iesaiste «Nord Stream 2» projektā nekādā veidā nav atbalstāma

Ašeradens: Latvijas iesaiste «Nord Stream 2» projektā nekādā veidā nav atbalstāma



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Rīga, 230000 EUR
Māja
Māja, Ķekava, 170000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 89500 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft