Pensionāru federācija vēlas lielāku pensiju indeksāciju par darbu ar lielu stāžu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Lai mazinātu nabadzības riska pieaugumu pensionāru vidū, Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valde piedāvā paaugstināt pensiju indeksāciju par lielāku darba stāžu vēl vairāk nekā tas sākotnēji tika norādīts priekšlikumā grozījumiem likumā «Par valsts pensijām», liecina federācijas vēstulē Saeimai un valdībai teiktais.

Saeimā izveidotās darba grupas pensiju jautājuma risināšanai sagatavotie priekšlikumi grozījumiem likumā «Par valsts pensijām» paredz, ka pensionāriem ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem pensiju indeksācija notiks 60% apmērā no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Savukārt par darba stāžu, kas lielāks par 40 gadiem, pensiju indeksācija notiktu 70% apmērā no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa.

Savukārt LPF valde pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba grupas izstrādāto priekšlikumu izvērtēšanas piedāvā pensiju indeksāciju par lielāku darba stāžu veikt pensionāriem ar darba stāžu no 30 līdz 34 gadiem, piemērojot 60% no algu pieauguma indeksa, ar darba stāžu no 35 līdz 39 gadiem - 70%, bet ar darba stāžu virs 40 gadiem - ar 80% no algu pieauguma indeksa.

Kā norāda LPF valde, piemaksas pie pensijām, kas piešķirtas par darba stāžu līdz 1996.gadam, netiek indeksētas un inflācijas rezultātā zaudē savu pirktspēju, kas nozīmē, ka tās nepilda savu sākotnēji plānoto funkciju mazināt nabadzību pensionāru vidū. LPF valde uzskata, ka piemaksa līdz diviem eiro par katru nostrādāto gadu jāpiešķir visiem pensionāriem, kuriem tā piešķirta, ja viņu pensija bez piemaksas ir mazāka par 350 eiro mēnesī.

Pensionāru federācijas valde uzskata, ka, veicot nodokļu sistēmas reformu, pensionāru neapliekamais minimums jāpalielina līdz minimālās algas līmenim, par ko LPF pirms dažiem gadiem iesniedza priekšlikumus valdībai un Saeimai. «Atzīmējam, ka no valsts pamatbudžeta papildus līdzekļi pensionāru jautājumu risināšanai pēdējo reizi bija paredzēti tikai 2006.gadā. 2006.gadā noteiktais neapliekamais minimums 235 eiro šobrīd, ņemot vērā inflāciju, atbilst aptuveni 350 eiro,» skaidrots vēstulē.

Tāpat vēstulē norādīts, ka Pensionāru federācijas dalīborganizācijas iebilst pret valsts sociālās apdrošināšanas līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpes finansēšanai bez attiecīgas maksājumu likmes palielināšanas.

LPF valde vērš arī valdības un Saeimas uzmanību uz nesamērīgiem tēriņiem algām valsts pārvaldē un valsts pakļautības uzņēmējsabiedrībās. Tas neatbilstot labas pārvaldības principiem, un «absolūti lielākajā daļā Latvijas iedzīvotāju vidū tiek uzskatīta par ņirgāšanos par tautu, nopietni mazinot uzticēšanos valdībai un Saeimai».

Jau ziņots, ka Sociālo un darba lietu komisija aprīļa sākumā vēl nesteidza atbalstīt priekšlikumu piemērot lielākas pensiju indeksācijas cilvēkiem ar lielu darba stāžu, pirms tam lūdzot atbildīgajām iestādēm sagatavot atzinumus.

Komisija vienojās pieprasīt atzinumus no Labklājības ministrijas (LM), Finanšu ministrijas (FM) un Saeimas juridiskā biroja atzinumus par iecerētajiem grozījumiem. Par šādu lēmumu balsoja 11 komisijas deputāti, bet atturējās viens.

LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš (ZZS) iepriekš norādīja, ka priekšlikumu mehānisms nav tāds, kas sniegtu ļoti lielu pienesumu, tomēr liekot cilvēkam justies psiholoģiski novērtētam par ieguldījumu darbā. Četri eiro mēnesī nav daudz, taču dod straujāku pieaugumu pensijām, viņš norādīja.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu