Ministrijas kūtri piesaista Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus energoefektivitātes pasākumu veikšanai valsts ēkās, informatīvajā ziņojumā par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju ieviešanas statusu norāda Finanšu ministrija (FM).
Ministrijas kūtri piesaista ES fondus energoefektivitātes pasākumu veikšanai valsts ēkās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pasākuma «Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās» pirmā projektu iesniegumu atlases kārta tiek īstenota, lai nodrošinātu mērķi katru gadu 3% valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku platībās īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus. Laika periodā no 2016.gada līdz 2025.gadam nepieciešams īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus 530 907 kvadrātmetru platībā, tam atvēlot kopējo finansējumu 78,8 miljonus.
Pasākuma ietvaros projektu iesniegumu pieņemšana sākās 2016.gada 19.septembrī. Tomēr līdz šā gada 9.martam Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) ir iesniegti 11 projektu iesniegumi. Desmit projektu iesniegumi ir iesniegti par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īpašumā esošām ēkām, savukārt viens projekta iesniegums ir saņemts par FM īpašumā esošu ēku.
Saņemto projektu iesniegumos iekļauto ēku kopējā platība ir 42 466,63 kvadrātmetri un kopējais pieprasītā Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma apmērs ir 4 153 622 eiro.
Tiesa, vairākas ministrijas, izņemot Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju (EM), kopumā plānojušas CFLA iesniegt 96 projektu iesniegumus. Plānotā projektu iesniegumos iekļauto ēku kopējā platība ir 352 006 kvadrātmetri, un kopējais projektos plānotais ERAF finansējuma apmērs ir 51 663 776 eiro.
Ņemot to vērā, tādējādi tiks izpildīti tikai 62,53% no pasākumā pieejamā finansējuma.
FM norāda arī galvenajām apzinātajām problēmām, kas kavē pasākuma īstenošanu. Pirmkārt, lēni tiek gatavoti un novēloti iesniegti projektu iesniegumi, jo to sagatavošanai un saskaņošanai ar būvvaldēm ir nepieciešams ilgāks laiks. Otrkārt, CFLA iesniegtie projekti ir zemā kvalitātē (īpaši tehniskā dokumentācija), kā rezultātā projekti tiek vairākkārt precizēti. Treškārt, projektu īstenotāju plāni nesniedz pārliecību, ka kopumā tiks savlaicīgi uzsākti projekti visā pieejamā apjomā atbilstoši kvotai, savukārt, ir gadījumi, kad pieprasījums ir lielāks.
Lai risinātu minētās problēmas, paredzams, ka EM drīzumā virzīs priekšlikumu izmaiņām pasākuma pirmās kārtas projektu iesniegumu atlases nolikumā, samazinot projekta iesniegumam pievienojamo dokumentu apjomu, lai paātrinātu projektu iesniegumu sagatavošanu un virzību.
Lai maksimāli izmantotu finansējumu iestādēm, kur ir konstatēts pieprasījums nepieciešamam finansējumam atbilstoši pasākuma mērķim, bet līdz šim nav atļautas tāda veida atbalstāmās darbības, EM sadarbībā ar FM izskatīs iespēju paplašināt atbalstāmās darbības, ļaujot uz atbalstu pretendēt arī augstākās izglītības iestāžu dienesta viesnīcām.
Tāpat plānots, ka EM sadarbībā ar CFLA un FM tuvākajā laikā veiks individuālas pārrunas ar ministrijām, lai precizētu plānoto projektu iesniegšanas plānus un naudas plūsmu, kā arī izrunātu citus problēmjautājumus.