Bankas vēlas pilnveidot datu apmaiņu ar valsts pārvaldi

Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa
 

Latvijas banku nozare vēlas panākt datos balstītu sadarbību ar valsts pārvaldi - lai bankas ne tikai nodotu arvien vairāk datus valsts iestādēm, bet lai tiktu izstrādāts sadarbības modelis, kas ļautu bankām gan efektīvi apkalpot valsts pārvaldes pieprasījums, gan arī lai būtu iespēja atpakaļizmantot šos datus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Asociācija plāno līdz vasaras sākumam pabeigt pētījumu, kas ir tas datu masīvs, ko bankas nodod valsts iestādēm uz dažādu pieprasījumu pamata, kādas ir šo datu sniegšanas izmaksas, cik efektīvi šie dati tiek analizēti un ko būtu iespējams uzlabot.

«Mūsu redzējums ir pāriet uz datu izmantošanu reālā laikā un samazināt periodisku liela apjoma datu nodošanu. Redzēsim, cik ātri būs iespējams ieviest šādu risinājumu,» teica Liepiņa.

Reklāma

Uzlabojot datu apmaiņu, būtu iespējams mazināt datu apstrādes izmaksas.

Liepiņa uzsvēra, ka pašlaik Latvijas banku sektora efektivitātes rādītājs ir augsts. Vērtējot izdevumu attiecību pret ienākumiem, Latvija atbilstoši Eiropas Centrālās bankas datiem ir ceturtajā vietā. Spēja kontrolēt izmaksas un ieviest jaunus risinājumus būs izšķiroša, domājot par konkurētspēju vienotajā Eiropas tirgū. Augstais efektivitātes rādītājs nozīmē, ka Latvijas banku sektorā ieviesti daudzi digitāli risinājumi un banku administratīvās izmaksas ir salīdzinoši zemas, skaidroja asociācijas vadītāja.

«Latvijas banku nozare spēj ieviest risinājumus, ko citu valstu tirgus dalībnieki varbūt vēl nespēj. Tas sniedz labas pozīcijas Latvijas banku sektoram Eiropas tirgū, ņemot vērā apstākli, ka tiek veidota banku savienība un arvien vairāk tiek sniegti pārrobežu pakalpojumi arī fizisko personu apkalpošanas segmentā. Šajā virzienā skatāmies,» teica Komercbanku asociācijas vadītāja. Viņa atzina, ka tāpēc jāveic praktiskie soļi kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kā iedzīvināt attālināto identifikāciju arī Eiropas ietvaros un kā atvieglot Latvijas banku industrijas iespējas strādāt šādā virzienā.

Visa intervija ar Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāju lasāma aģentūras LETA sadaļā «LETA+» un biznesa portāla «Nozare.lv» sadaļā «Viedokļi, intervijas».

    Saistītie raksti
    Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča alga pērn augusi par teju € 14 000

    Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča alga pērn augusi par teju € 14 000

    Asociācija: Jaunu korespondentbanku attiecību veidošanā katrai bankai jāpārliecina sadarbības partneri par standartu ievērošanu

    Asociācija: Jaunu korespondentbanku attiecību veidošanā katrai bankai jāpārliecina sadarbības partneri par standartu ievērošanu

    Arestē bijušo «Latvijas Krājbankas» un «Snoras» īpašnieku līdzekļus Šveices bankās

    Arestē bijušo «Latvijas Krājbankas» un «Snoras» īpašnieku līdzekļus Šveices bankās


    Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

    Seko mums Facebook lapā

    Dzīvoklis
    Dzīvoklis, Liepāja, 34000 EUR
    Dzīvoklis
    Dzīvoklis, Rīga, 120000 EUR
    Dzīvoklis
    Dzīvoklis, Cēsis, 18000 EUR

    Sadarbības partneri

    • Lursoft