Partija «Vienotība» pauž atbalstu tādai nodokļu reformai, kas veicinās tautsaimniecības izaugsmi un kuras rezultātā necietīs pašvaldību ienākumi, šodien lēma politiskā spēka dome.
«Vienotība»: Nodokļu reformai jāveicina tautsaimniecības izaugsme; nedrīkst ciest pašvaldību ienākumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Domes sēdē tika vērtēts Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas piedāvājums. «Vienotība» atbalstīja sešus principus attiecībā uz nodokļu reformas veikšanu. Politiskais spēks atbalsta tādus nodokļu reformas pasākumus, kas veicinās tautsaimniecības izaugsmi, kā arī tai ir jāparedz risinājums veselības nozares finansēšanai. Tāpat atbalstīts rosinājums noteikt, ka nodokļu reformas dēļ nedrīkst ciest pašvaldību ieņēmumi.
Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA skaidroja, ka princips par to, ka nedrīkst ciest pašvaldību ienākumi, nozīmē, ka «Vienotība» neatbalsta to, ka valdība zaudētos līdzekļus segtu dotācijas veidā. Tā vietā būtu jānosaka konkrētāks un stabilāks finanšu avots, piemēram, lielāka līdzekļu pārdale no iedzīvotāju ienākuma nodokļu, skaidroja politiķis.
Reformējot nodokļu sistēmu, nedrīkst apdraudēt sociālā budžeta un pensiju sistēmas ilgtspēju, tāpat šajā kontekstā nav pieļaujama nepamatota valsts parāda palielināšana, apstiprinātajos principos uzsver «Vienotības» domes pārstāvji. Tāpat nodokļus reformas īstenošanai jāparedz pārskatīt un likvidēt uzņēmējdarbību bremzējošos birokrātiskos šķēršļus.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) domes sēdē norādīja, ka partija nevēlas pieļaut, ka sociālais budžets no 2019.gada sāks funkcionēt, izmantojot uzkrājumus un vairs nebūs ilgtspējīgs.
Viens no FM piedāvātās reformas mīnusiem ir budžeta deficīta pieaugumu līdz 1,6% no iekšzemes kopprodukta. «Vienotības» ģenerālsekretārs Artis Kampars pauda, ka nav pareizi ekonomikas izaugsmes laikā palielināt budžeta deficītu. Nepamatota budžeta deficīts dēļ valstij pastāv risks atkal nonākt krīzes situācijā, kad avantūristiskas politiskas dēļ valsts budžets tika «saplosīts», brīdināja «Vienotības» vadības pārstāvis.
Ideju ekonomiskās izaugsmes ciklā palielināt valsts budžeta deficītu, pārliekot tā atmaksas slogu uz nākamo paaudžu pleciem, partijas domes pārstāvji novērtēja kā bezatbildīgu un politiski tuvredzīgu.
Valdībai «diezgan grūti iet», meklējot potenciālos naudas avotus, kas kompensētu gaidāmo ienākumu samazināšanos budžetā pēc nodokļu reformas veikšanas, skaidroja ekonomikas ministrs. Vairāki no līdz šim minētajiem variantiem nav akceptēti, savukārt vēl tiks diskutēts par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai. Attiecīgais priekšlikums būs jāvērtē, ņemot vērā gaidāmo efektu uz inflāciju, pauda Ašeradens.
Politiķis norādīja, ka politiskais spēks no FM piedāvātās reformas atbalsta gan minimālās algas, gan ar nodokli neapliekamā ienākumu minimuma paaugstināšanu mazo algu saņēmējiem. Tajā pašā laikā solidaritātes nodokli, kuru FM piedāvājusi likvidēt, varētu atstāt, ņemot vērā, ka sabiedrība to vērtē pozitīvi un tas arī darbojas, izrietēja gan no ministra, gan no Kampara paustā.
Partija uzsvēra, ka reformu rezultātā galvenajiem ieguvējiem jābūt ģimenēm ar bērniem un iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem, taču tikpat svarīgi ir nemēģināt šībrīža problēmas risināt uz nākamo paaudžu rēķina.
«Vienotības» ģenerālsekretārs arī vērsa uzmanību, ka pastāv risks, ka pēc nodokļu reformas ieviešanas valsts nespēs finansēt pamatpakalpojumus nodokļu maksātājiem.
«Vienotība» kopumā paudusi atbalstu iecerei noteikt 0% likmi uzņēmumu reinvestētajai peļņai, taču partijai bažas radot izmaiņas dividenžu izmaksu kārtībā, padarot to neizdevīgāku juridiskām, bet labvēlīgāku - fiziskām personām. Šādas izmaiņas var radīt labvēlīgu augsni ēnu ekonomikas attīstībai, pasliktināt situāciju investoriem, kas savukārt nonāk pretrunā ar valdības deklarācijas mērķi - veicināt investīciju piesaisti, uzskata partija.
Ņemot vērā augstāk minēto, politiskā spēka pārstāvju prezentācijā iespēja ieviest reformu tās pašreizējā variantā tika pielīdzināta optimistiskai karikatūrai, kurā mērkaķis cenšas noķert lidojošu ziloni ar cerību to arī noturēt rokās.
Domes sēdē diskusija šodien ievirzījās arī par vairākiem citiem jautājumiem, tajā skaitā valsts un pašvaldību dienestu darbinieku rīcību, no kuriem atsevišķi esot vai nu spiesti rakstīt protokolus, lai sasniegtu nepieciešamo skaitu, vai arī paši izvēloties «šefot».
Sanāksmē tāpat tika pārrunāts jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas principiem, paužot atbalstu nodokļa ietekmējošo kadastrālo vērtību iesaldēšanai.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka FM nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23% līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).
FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.
FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) sadalītajai peļņai. FM paredzējusi arī vairākas citas izmaiņas.