Speciālu fondu konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu izmantošanai Latvijā neveidos, bet piedāvā veidot Tieslietu ministrijas (TM) pamatbudžetā jaunu budžeta programmu.
Speciālu fondu attiecībā uz noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem Latvijā neveidos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valdība jaunnedēļ skatīs ministrijas informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem turpmākai rīcībai, lai izveidotu mehānismu konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu izmantošanai.
Ziņojumā norādīts, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašana, izņemšana un konfiskācija ir tieši saistīta ar ēnu ekonomikas apkarošanu, jo ļauj identificēt tās personas, kuras veic noziedzīgas darbības ar mērķi gūt nelikumīgu peļņu neatkarīgi no noziedzīgās darbības veida.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, konfiscē, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā. Ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, konfiskācijai vai piedziņai var pakļaut citu mantu, arī finanšu līdzekļus, konfiscējamās mantas vērtībā.
Tāpat TM ziņojumā norādīts, ka diskusijas par iespējām Latvijā veidot īpašu Konfiskācijas fondu ir notikušas jau iepriekš. 2014.gadā jautājums par iespēju veidot līdzekļu konfiskācijas fondu un tajā esošo līdzekļu tālāku izmantošanu tika izskatīts Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kur tika nolemts Konfiskācijas fondu kā speciālu institūciju Latvijā neveidot.
Tāpēc, lai nodrošinātu vienotu no konfiscēto noziedzīgi iegūto un noziedzības mazināšanai novirzīto līdzekļu atspoguļojumu valsts budžeta likumā un attiecīgu mērķu un plānoto rezultātu un to rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, visatbilstošākais risinājums ir TM pamatbudžetā veidot jaunu budžeta programmu, piemēram, «Noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas fonds». Kā atbildīgā iestāde par jaunās budžeta programmas finansējuma izlietojuma koordinēšanu un uzraudzību jānosaka TM.
Ministru kabinetam būtu jāpieņem lēmums par šādas programmas veidošanu.
Vēl ziņojumā skaidrots, ka atbilstošākais risinājums, kā plānot ieņēmums un izdevumus izveidotajā TM budžeta programmā ir, ja attiecīgi valsts budžetam piekritīgie konfiscētie noziedzīgi iegūtie līdzekļi pēc to saņemšanas tiktu sadalīti: daļa ieskaitīta TM jaunajā pamatbudžeta programmā, veidojot finanšu resursus pozīcijā «citi pašu ieņēmumi», un daļa tiktu ieskaitīta valsts budžeta kopējos ieņēmumos.
Tāpat TM skaidro, ka, nosakot, ka ministrijas budžeta programmā tiek ieskaitīti 50% no valsts budžetā saņemtiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus eiro gadā. TM budžeta programmā ieskaitāmo finanšu līdzekļu maksimālais limits noteikts, ņemot vērā, ka šāda naudas summa vidēji gadā veido valsts budžeta ieņēmumus no konfiscētās noziedzīgi iegūtās mantas realizācijas un konfiscētajiem finanšu līdzekļiem, un varētu tikt novirzīta sasniedzamā mērķa - ekonomisko noziegumu apkarošanas - sasniegšanai, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes un tehniskā nodrošinājuma attīstībai.