Gauss un Gulbis pelna vairāk nekā menedžeri ārzemēs

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

«AirBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss un «Lattelecom» vadītājs Juris Gulbis pērn saņēmuši lielāku atalgojumu nekā viņu ārzemju kolēģi, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Gausa viena miljona eiro atalgojums pērn bija lielāks nekā Somijas aviokompānijas «Finnair» vadītāja nopelnītais (Pekka Vauramo nopelnīja 866 000 eiro) un Nīderlandes KLM (855 000 eiro) vadītāja. Raidījums atgādina, ka KLM un «Finnair» ir uzņēmumi, kurus var saukt par pasaules līderiem šajā tirgū. KLM pērn pārvadāja 10 reizes lielāku pasažieru skaitu nekā «AirBaltic», bet «Finnair» - teju četras reizes vairāk.

Pats Gauss, kā arī satiksmes ministrs šo jautājumu raidījumam nekomentēja, jo «airBaltic» algas un prēmijas apstiprina uzņēmuma padome. Padomes priekšsēdētājs Nikolajs Bulmanis interviju kameras priekšā atteica. Sazvanīts viņš skaidroja, ka Gauss pērn izpildījis uzstādītos mērķus, starp tiem ir arī kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas. Bulmanis sīki neskaidroja to, kā aprēķināts Gausa atalgojums, bet raidījuma veidotāji pēc viņa teiktā secinājuši - Gausa pamatalga ir aptuveni 500 tūkstoši eiro gadā, pārējais ir prēmija.

«Mēs esam ar nodomu no šīs debates kā padome izvairījušies visus šos gadus.

Es negribētu tagad tirzāt līgumu, kas ir ar konfidencialitātes pienākumiem,» Latvijas Televīzijai skaidroja Bulmanis.

Pēc «de facto» aplēsēm, otrs dāsnākais valstij piederošs uzņēmums aiz «airBaltic» ir «Lattelecom». Pērn tā vadītājs Juris Gulbis saņēmis 313 242 eiro. Raidījuma veidotāji atzīmē, ka Gulbja atalgojums bija trīs reizes augstāks nekā vidēji saņem telekomunikāciju uzņēmumu vadītāji Baltijas valstīs. Gulbja atalgojums esot arī par pusotru reizi lielāks nekā «Lattelecom» otrā īpašnieka «Telia Sonera» vadītājas Mērijas Ērlingas atalgojums - viņa 2016. gadā nopelnīja 193 105 eiro. «Lattelecom» padome Gulbja algu raidījumam esot atteikusies komentēt.

Raidījums atgādina, ka valsts drīkst kontrolēt amatpersonu atalgojumu tikai tad, ja tās strādā valsts iestādē vai arī uzņēmumā, kas pilnībā pieder valstij. Pat ja viena procenta akciju īpašnieks ir privāts, kompānijas padome var noteikt vadītāja algu un bonusus pēc saviem ieskatiem.

Pārresoru koordinācijas centra pasūtītajā pētījumā secināts – Latvijas valstij pilnībā piederošajos uzņēmumos vadītāju algas atbilst Baltijas algu līmenim. Arī «de facto» aprēķinājis: lielākie pelnītāji - «Latvenergo» vadītājs Āris Žīgurs un «Latvijas Dzelzceļa» valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš - mēnesī saņem aptuveni tikpat daudz, cik viņu kolēģi Igaunijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu