Satiksmes ministrija (SM) sniedz skopu informāciju par savām kapitālsabiedrībām, pētījumā par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu secinājusi domnīca «Providus».
Pētījums: Satiksmes ministrija sniedz skopu informāciju par savām kapitālsabiedrībām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apskatot visu ministriju, kas ir kapitāla daļu turētājas, tīmekļa vietnēs pieejamo informāciju par to pārziņā esošajām kapitālsabiedrībām, «Providus» secinājusi, ka kopumā ministrijas šīs prasības ir ievērojušas un sabiedrībai ir iespējams uzzināt pamatinformāciju par valsts līdzdalību attiecīgās nozares kapitālsabiedrībās, šīs līdzdalības pamatojumu un mērķi, pamatkapitālu, valstij izmaksātajām dividendēm u.c. Tiesa, informācijas apjoms un detalizācijas pakāpe ministriju publicētajai informācijai ir atšķirīga.
«Trīs no ministrijām šīs prasības nav ievērojušas - Labklājības ministrija par savu vienīgo kapitālsabiedrību) Finanšu ministrija par sešām kapitālsabiedrībām un SM par 13 valsts kapitālsabiedrībām - publicētā informācija par kapitālsabiedrībām ir ļoti skopa un kopumā neatbilst likuma prasībām,» norāda «Providus».
Domnīca īpaši min SM, kuras pārziņā ir vislielākais valsts aktīvu apjoms - 13 valstij pilnībā piederošas vai valsts izšķirošā ietekmē esošas kapitālsabiedrības. Starp tām ir tādas tautsaimniecībai ļoti nozīmīgas kapitālsabiedrības kā VAS «Latvijas dzelzceļš», VAS «Latvijas Gaisa satiksme», VAS «Latvijas Pasts», VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga«».
SM kā kapitāldaļu turētājs savā vietnē publicējusi vien kapitālsabiedrību sarakstu, kā arī atsevišķi saites uz kapitālsabiedrību gada pārskatiem, kas gan pārsvarā noved uz kapitālsabiedrības vietni, ne pašu pārskatu, vai arī saites nedarbojas.
«Par valsts kā īpašnieka politiku un mērķiem SM pārraudzībā esošajās valsts kapitālsabiedrībās var gūt priekšstatu nevis attiecībā uz katru kapitālsabiedrību atsevišķi, bet par nozari kopumā, kur atsevišķos gadījumos var atšķetināt to sasaisti ar attiecīgās nozares kapitālsabiedrībām,» atzina «Providus».
SM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS) sacīja, ka komunikācija ir liela problēma ne tikai SM, bet arī citās ministrijās. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka pie šī jautājuma tiks strādāts. Viņa vērtējumā kopumā vēl tāls ceļš ejams, lai sakārtotu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, padarot to caurredzamāku un objektīvāku.