Latvijas banku sektors turpinās darbu pie korespondentbanku attiecību veidošanas, un bankām attiecības ar globālām ASV dolāru maksājumus izpildošām bankām būs jāveido faktiski no nulles, atzina Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
«Jaunu korespondentbanku attiecību veidošanā katrai bankai individuāli ir jāpārliecina savi sadarbības partneri, ka tā savā darbībā ievēro globālajā finanšu vidē pieņemtos standartus, attiecina tos ne vien uz klientiem, bet arī sadarbības partneriem, spēj un vēlas adaptēties pie arvien stingrākām prasībām,» sacīja asociācijas vadītāja.
Viņa arī atzina: ja nav tiešo korespondentattiecību ar kādu no lielajiem ASV spēlētājiem jeb «global clearing banks», tad spējas veikt maksājumus ASV dolāros sašaurinās, tomēr šie maksājumi turpinās, izmantojot citus kanālus pasaulē, kas, protams, šo ceļu sadārdzina un sarežģī. Komercbanku asociācijas biedri gan ar šādiem attīstības scenārijiem ir rēķinājušies. Jau vairākus gadus bankas ievēro konservatīvu politiku un samazina biznesa apmēru segmentos ar lielu ASV dolāru maksājumu īpatsvaru. Rezultātā pārskaitījumu īpatsvars dolāros pēdējos gados Latvijā ir samazināts, un lielākā daļa maksājumu tiek īstenota eiro valūtā.
Liepiņa skaidroja, ka korespondentbanku attiecības ir attiecības starp divām konkrētām bankām, kurās ir nemitīgas izmaiņas gan banku stratēģiju maiņas dēļ, gan biznesa apmēru izmaiņu dēļ, gan arī paaugstinātu risku dēļ. Turklāt pašlaik starptautiskajā vidē ir grūti atrast kādu no lielajām bankām, kura strauji izvērš darbību jaunos tirgos - pēdējos gados notiek tieši pretēji procesi, un paredzams, ka tuvākajā laikā šie procesi turpināsies - darbība tiek globāli sašaurināta. Šīs pārmaiņas skar ne tikai Latviju un Baltijas reģionu, bet visu globālo vidi.
Komercbanku asociācijas vadītāja uzsvēra, ka naudas atmazgāšanas novēršanas un atbilstības standarti kļūst daudz prasīgāki un arī banku uzraudzība ir kļuvusi būtiski stingrāka. Bankām, kas nodrošina starptautiskos maksājumus, ir jāuzņemas atbildība ne vien par to klientu, bet arī par sadarbības partneru, citu banku iesniegtajiem maksājumiem un jānodrošina, lai uz viņām attiecināmos atbilstības standartus ievērotu arī partneri. Daudzas bankas ir sakārušas ar sankcijām un ir piesauktas presē par nepietiekami stingrām pārbaudes procedūrām gan attiecībā uz klientu, gan sadarbības partneru iesniegtajiem maksājumiem. Ar starptautiskajiem maksājumiem pašlaik saistās augsts risks. Reaģējot uz šīm izmaiņām globālās bankas, kas nodrošina starptautiskos maksājumus, veic korekcijas biznesa modeļos un ievēro daudz konservatīvāku pieeju starptautisko maksājumu apkalpošanā, situāciju starptautiskajā finanšu vidē skaidroja asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Nozares pārstāve atzina, ka arī notikumi ap Moldovas gadījumu atstājuši nopietnas pēdas Latvijā un nespēja savlaicīgi kontrolēt un novērst šādu līdzekļu plūsmu caur Latviju ir grāvusi valsts reputāciju. Šogad iecerēts Latvijas banku nozarē pilnā apmērā iedibināt jaunus standartus attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanas likuma nosacījumu un procedūru ievērošanu, lai vairs neparādītos jauni skandāli un varētu runāt par Latvijas banku sektoru jaunā kvalitātē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Komercbanku asociācijas biedri devuši organizācijai mandātu turpināt augstāko standartu ieviešanu nozarē. Tas nozīmē, ka asociācija strādā ar visām bankām, kuras ir asociācijas biedri, vērtējot un apkopojot, kā tām sokas ar ASV ekspertu audita rezultātu ieviešanu. Pēc šo datu apkopošanas asociācija spēs efektīvāk stāstīt par notikušajām pārmaiņām.
Liepiņa atzina, ka sarunās ar starptautiskajiem partneriem būtiska ir gan pašas asociācijas, gan arī valsts iestāžu un regulatora komunikācija.
Asociācijas tuvākais darbs ir aprīļa otrajā pusē plānotā vizīte ASV, kur nozares pārstāvji kopā ar valsts pārstāvjiem informēs par paveikto un turpinās iepriekš sākto dialogu, lai veicinātu izpratni par to, kas Latvijā tiek darīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai. «Mums ir svarīgi, lai šīs tikšanās norit ne tikai vēlmju vai sarunu līmeni, bet lai varam stāstīt par konkrētiem paveiktiem soļiem, tāpēc pašlaik apkopojam informāciju par paveikto. Sniegsim partneriem informāciju par pasākumiem, ko Latvijas bankas ir veikušas 2016.gadā, lai to naudas izcelsmes kontroles un noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas procedūras atbilstu visprasīgākajiem finanšu tirgus standartiem, kas šobrīd nāk no ASV. Raugāmies reāli un saprotam, ka reputācijas stiprināšanas pasākumi un mūsu spēja pierādīt, ka notikušas gan sistēmiskas izmaiņas, gan arī pārmaiņas konkrētās bankās, aizņems zināmu laiku,» rezumēja asociācijas vadītāja.
Kā ziņots, Vācijas banka «Deutsche Bank», kas nodrošina ASV dolāru maksājumu veikšanu vairākām Latvijas bankām, nolēmusi pārtraukt korespondējošās attiecības ar bankām Latvijā. Jau pērn «Deutsche Bank» sašaurināja darbību Latvijā un pārtrauca sadarbību ar vairākām Latvijas bankām, kuru biznesa modelī nozīmīgs īpatsvars ir ārvalstu klientu apkalpošanai. Tagad «Deutsche Bank» nolēmusi pilnībā izbeigt sadarbību ar bankām Latvijā. «Deutsche Bank» aģentūrai LETA nesniedza nekādus komentārus par saviem darbības plāniem Latvijā. Savukārt Latvijas komercbanku pārstāvji uzsvēra, ka «Deutsche Bank» lēmums to darbību neietekmēs, un skaidroja, ka šis Vācijas bankas lēmums varētu būt saistīts ar pašas «Deutsche Bank» biznesa stratēģijas izmaiņām.
Pēdējos gados no Latvijas tirgus aizgājušas starptautiskās bankas «JPMorgan» un «Commerzbank», kas bija banku partneri ASV dolāru maksājumiem.
