Arī daudzbērnu ģimenes pirmās pakāpes augšupējiem radiniekiem - vecāka, audžuvecāka vai aizbildņa mātei vai tēvam - pienāksies nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojums, informēja Saeimas Preses dienestā.
NĪN atvieglojums pienāksies arī daudzbērnu ģimenes bērnu vecvecākiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To paredz Saeimā pieņemtie grozījumi likumā par NĪN, kas stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Nodokļa atvieglojumu daudzbērnu ģimenes bērnu vecvecāki varēs saņemt, ja attiecīgais īpašums, kur dzīvesvieta deklarēta arī daudzbērnu ģimenei, ir viņu īpašumā.
«Šāds risinājums būs taisnīgs situācijās, kad daudzbērnu ģimene dzīvo kopā ar bērnu vecvecākiem viņiem piederošā īpašumā, jo praksē bieži vien maksu par īpašumu samaksā pati ģimene, kas arī faktiski ir attiecīgā nekustamā īpašuma mantinieki,» iepriekš pauda par likumprojekta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS).
Līdz šim nodokļa atvieglojumu 50% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas piemēroja, ja nekustamais īpašums pieder arī kādam no daudzbērnu ģimenes bērniem. Saskaņā ar izmaiņām līdzšinējā maksimālā nodokļa atvieglojuma summu no līdzšinējiem 427 palielināta līdz 500 eiro.
Saeimā atbalstīts arī priekšlikums, kas saskaņā ar iepriekš Bērnu tiesību aizsardzības likumā precizēto daudzbērnu ģimenes definīciju paredz tiesības NĪN atvieglojumu no nākamā gada saņemt daudzbērnu ģimenei, ja kāds no bērniem līdz 24 gadu vecumam turpina mācīties vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības mācību iestādē.
Likuma grozījumi paredz arī pienākumu no 2020.gada arī valstij un pašvaldībām maksāt NĪN par tām piederošiem graustiem. Tāpat izmaiņas attieksies uz attiecīgā stāvoklī esošu valstij un pašvaldībām piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nebūs nodots lietošanā vai iznomāts, ēkām, kuras izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes vai kuras izmanto izglītības, veselības un sociālās aprūpes vajadzībām, biedrībām un nodibinājumiem piederošām ēkām un inženierbūvēm.
Grozījumi skars arī ēkas, kuras pastāvīgi izmanto akreditēti muzeji, akreditētas bibliotēkas, Latvijas Nacionālā opera, «Rīgas cirks» un teātri, kā arī ēkas, kuras pastāvīgi izmanto koncertorganizācijas, kas veic valsts deleģētas funkcijas kultūras jomā, vai Kultūras ministrijā reģistrētas profesionālas radošās organizācijas mākslas galeriju vajadzībām. Izmaiņas attieksies arī uz ēkām, kuras ierakstītas zemesgrāmatā uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vārda un tiek izmantotas saskaņā ar likumu.
Grozījumi uz augstāk minētajām ēkām attieksies, ja tās būs vidi degradējošas, sagruvušas vai apdraudēs cilvēku drošību.