Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu kvalitatīvu un caurskatāmu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējuma apguvi un uzraudzību Latvijā.
Ar jauno likumu stiprinās ES finansējuma apguves uzraudzību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Minētais likums nosaka EISI jeb CEF («Connecting Europe Facility») finansējuma apgūšanā iesaistīto institūciju, tostarp uzraudzības iestāžu, tiesības un pienākumus, kā arī paredz par EISI līdzekļiem līdzfinansēto transporta, enerģētikas un telesakaru projektu sagatavošanu, apstiprināšanu, īstenošanu, kā arī īstenošanas uzraudzību un kontroli.
Uzraudzības iestādes funkcijas transporta nozares projektiem, kā arī telesakaru nozares projektiem - darbībām platjoslas tīklu jomā - veic Satiksmes ministrija (SM), savukārt enerģētikas nozares projektiem - Ekonomikas ministrija.
Ar EISI līdzekļiem paredzēts atbalstīt tādus transporta nozares mērķus, kas skar dzelzceļa savstarpējo izmantošanu, savienojumu veidošanu trūkstošajos posmos un pārrobežu posmu uzlabošanu, ilgtspējīgas un efektīvas transporta sistēmas nodrošināšanu, pāreju uz inovatīvām, energoefektīvām un videi draudzīgām transporta tehnoloģijām, vienlaikus uzlabojot to drošību, lai sagatavotos pieaugošajām transporta plūsmām.
Enerģētikas nozarē atbalstāmi mērķi, kas palielina konkurētspēju, veicinot turpmāku iekšējā enerģijas tirgus integrāciju un elektrības tīklu un gāzes tīklu sadarbspēju pāri robežām, uzlabo Eiropas Savienības (ES) energoapgādes drošību, sekmē ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, tostarp pārvades tīklā integrējot no atjaunojamiem energoavotiem ražotu enerģiju, attīstot viedos enerģētikas tīklus un oglekļa dioksīda tīklus.
Savukārt telekomunikāciju jomā atbalstāmas darbības, ar kurām tiek veicināta valstu, reģionālo un vietējo platjoslas tīklu savstarpēja savienošana un sadarbspēja, kā arī nodrošināta nediskriminējoša piekļuve šādiem tīkliem, tiek izveidotas un veicinātas sadarbībai spējīgas un starptautiski savietojamas pamatpakalpojumu platformas līdz ar digitālo pakalpojumu infrastruktūru vispārējiem pakalpojumiem.
Kopējais Eiropas valstīm pieejamais EISI līdzfinansējuma apmērs 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir 33,2 miljardi eiro. No tiem transporta nozarei paredzēti 26,3 miljardi eiro, telesakaru nozarei - 1,1 miljards eiro, savukārt enerģētikas nozarei - 5,9 miljardi eiro.
Transporta nozarē EISI līdzfinansējuma likmes pētījumiem paredzēti līdz 50% no projekta attiecināmajām izmaksām, projekta īstenošanas darbiem - no 10% līdz 40%, telemātikas lietojumprogrammu sistēmām un pakalpojumiem - no 20% līdz 50%.
Enerģētikas jomā EISI līdzfinansējuma likme paredzēta līdz 50% no pētījumu un/vai darbu atbilstīgajām izmaksām. Likmi var palielināt līdz 75% attiecībā uz darbībām, kuras nodrošina lielu energoapgādes drošību reģionālā vai ES mērogā, stiprina ES solidaritāti vai ietver ļoti inovatīvus risinājumus. Savukārt telekomunikāciju jomā EISI līdzfinansējuma likme iespējama līdz 75%.
Pirmais projektu uzsaukums transporta sektorā par līdzfinansējuma piešķiršanu EISI 2014.gada ikgadējās un daudzgadu programmas ietvaros tika publicēts 2014.gada 11.septembrī. Kopumā pirmā transporta sektora uzsaukumā tika apstiprināti 276 dalībvalstu iesūtītie projekti par kopējo finansējumu 11,93 miljardi eiro. No Latvijas tika iesniegti septiņi projektu pieteikumi, tai skaitā arī sadarbības projekti, no kuriem apstiprināti četri projekti.
Tika apstiprināti «Rīgas satiksmes», «Latvijas Gaisa satiksmes» un «Latvijas Jūras administrācijas» sadarbības projekti, kā arī 1435 milimetru standarta platuma dzelzceļa līnijas attīstīšana «Rail Baltica» koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu.
Otrais projektu uzsaukums transporta sektorā par līdzfinansējuma piešķiršanu EISI 2015.gada ikgadējās un daudzgadu programmas ietvaros tika publicēts 2015.gada 5.novembrī. No Latvijas tika iesniegti pieci projektu pieteikumi - divi pieteikumi jūras maģistrāļu prioritātē, divi pieteikumi Eiropas vienotās gaisa telpas prioritātē un viens pieteikums TEN-T pamattīkla koridoru attīstības prioritātē. Eiropas Komisija plāno veikt visu dalībvalstu iesniegto projektu pieteikumu izvērtējumu līdz 2016.gada jūlijam.