Šodien stājas spēkā Enerģētikas likuma normas, kas paredz valsts pirmpirkuma tiesības attiecībā uz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru AS «Conexus Baltic Grid».
Stājas spēkā valsts pirmpirkuma tiesības uz «Conexus Baltic Grid»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Attiecīgais uzņēmums tika dibināts pērnā gada nogalē, tam no AS «Latvijas gāze» nododot uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus. Kompānijas pamatkapitāls ir 39 786 089 eiro, kas sastāv no 39 786 089 akcijām viena eiro nominālvērtībā.
«Conexus Baltic Grid» lielākie īpašnieki ir tāda paši, kādi «Latvijas gāzei». Tie ir Krievijas «Gazprom» (34,1%), pastarpināti Eiropas investīciju banku veidotais «Marguerite Fund» (29,1%), Vācijas «Uniper Ruhrgas International GmbH» (18,3%) un «Itera Latvija» (16%). Atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām līdz gada beigām uzņēmums jāpārdod, lai tā akcionāri būtu ar «Latvijas gāzes» īpašniekiem nesaistītas personas. Tiesa gan, šī prasība neatteicas uz finanšu investoru «Marguerite Fund».
Iespējas iegūt akcijas «Conexus Baltic Grid» vērtē arī Latvijas valsts. Valstij ir pirmpirkuma tiesības, ja persona, kurai pieder daļas kompānijā, atsavina vairāk nekā 1% daļu, vai gadījumā, ja «Conexus Baltic Grid» atsavina dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu vai zemesgabalus, uz kuriem atrodas pazemes dabasgāzes krātuves darbības nodrošināšanai nepieciešamās ēkas, būves un tehnoloģiskās iekārtas, kā arī tehnoloģiskās iekārtas, kuras nodrošina pazemes dabasgāzes krātuves darbību vai bufergāzi.
Atbilstoši likumam atsavinātājs iesniedz Ministru kabinetam piedāvājumu izmantot pirmpirkuma tiesības, savukārt valdība 30 darbdienu laikā pieņem lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu un divu nedēļu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas informē par to piedāvājuma iesniedzēju.
Ja Ministru kabinets lēmis atteikties no pirmpirkuma tiesībām, tas lūdz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu par personas, kura noslēgusi pirkuma līgumu, un darījuma atbilstību un ietekmi uz nacionālo drošību. Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija atzinumu par personas un darījuma atbilstību un ietekmi uz nacionālo drošību sniedz mēneša laikā.
Pēc tam valdība izvērtē drošības iestāžu atzinumus un ne vēlāk kā mēneša laikā no to saņemšanas dienas pieņem lēmumu par darījuma akceptu vai atteikumu akceptēt darījumu. Darījums stājas spēkā, ja Ministru kabinets to akceptējis.