Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā ir pozitīvs

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere/LETA

Visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo un sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā ir pozitīvs, liecina publiskotā informācija par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem.

Astoņu aktīvo ieguldījumu plānu ienesīgums šodien gada laikā ir robežās no 4,61% līdz 8,88%, četru sabalansēto - no 2,43% līdz 5,16%, savukārt astoņu konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no mīnus 0,34% līdz 5,07%.

No aktīvajiem ieguldījumu plāniem lielāko ienesīgumu gada laikā uzrāda «Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības» pārvaldītais pensiju plāns «Gauja», kura ienesīgums ir 8,88%. Seko ieguldījumu pārvaldes sabiedrības «Nordea Pensions Latvia» pārvaldītais «Nordea aktīvais ieguldījumu plāns», kura ienesīgums ir 6,95%, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības «INVL Asset Management» pārvaldītais pensiju plāns «INVL Ekstra 16+», kura ienesīgums ir 6,93%.

Joprojām populārākais no aktīvajiem ieguldījumu plāniem 2017.gada marta beigās ir «Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības» aktīvais ieguldījumu plāns «Dinamika», kuram ir 420 084 dalībnieki (2016.gada beigās - 416 127 dalībnieki). Ieguldījumu plāna «Dinamika» ienesīgums gada laikā ir 4,74%, kas ir otrs mazākais starp astoņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem.

Otrs populārākais ir «SEB Wealth Management» pārvaldītais «SEB aktīvais plāns», kuram pievienojušies 136 152 dalībnieki (134 189 dalībnieki). Šī pensiju plāna ienesīgums gada laikā ir 5,04%, kas ir trešais mazākais starp aktīvajiem ieguldījumu plāniem. Savukārt trešais populārākais ieguldījumu plāns, kuram pievienojušies 127 130 dalībnieku (132 704 dalībnieki), ir «CBL Asset Management» pārvaldītais ieguldījumu plāns «CBL aktīvais ieguldījumu plāns». Šī pensiju plāna ienesīgums gada laikā ir 4,61%, kas ir mazākais starp aktīvajiem ieguldījumu plāniem.

No astoņiem konservatīvajiem ieguldījumu plāniem lielākais ienesīgums gada laikā ir «Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības» pārvaldītajam ieguldījumu plānam «Daugava» - 5,07%. Savukārt negatīvs ienesīgums gada laikā ir diviem pensiju plāniem - «DNB Asset Management» pārvaldītajam pensiju plānam «DNB konservatīvais ieguldījumu plāns» - mīnus 0,34% un «Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības» pārvaldītajam ieguldījumu plānam «Stabilitāte» - mīnus 0,19%, kas vienlaikus joprojām ir populārākais konservatīvais ieguldījumu plāns - tam pievienojušies 120 667 dalībnieki (2016.gada beigās - 114 789 dalībnieki).

Savukārt starp četriem sabalansētajiem ieguldījumu plāniem lielākais ienesīgums gada laikā ir «Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības» pārvaldītajam ieguldījumu plānam «Venta» - 5,16%, bet mazākais ienesīgums ir «DNB Asset Management» pārvaldītajam pensiju plānam «DNB sabalansētais ieguldījumu plāns», kura ienesīgums ir 2,43%.

Valsts fondētos pensiju līdzekļus pārvalda septiņas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, piedāvājot 20 ieguldījumu plānus, tostarp astoņus konservatīvos ieguldījumu plānus, četrus sabalansētos un astoņus aktīvos ieguldījumu plānus.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu