Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), 2015.gadā veidoja 64% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, kas ir mazāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs, kur šis rādītājs sasniedza 75%.
Jaunākie «Eurostat» dati apkopoti par 276 reģioniem ES. Baltijas valstis savu nelielo izmēru dēļ nav dalītas atsevišķos reģionos.
Eirostatistiķu aplēses liecina, ka turīgākais reģions ir Iekšlondona-Rietumi, kur IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot to PPS, sasniedza 580% no ES vidējā rādītāja. Luksemburgā tas bija 264%, Vācijas Hamburgas reģionā - 206%, Briselē, Beļģijā, - 205% un Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas reģionā - 188%. 20 ES reģionos IKP uz vienu iedzīvotāju par vismaz 50% pārsniedza ES vidējo rādītāju. Pieci no šiem reģioniem bija Vācijā, četri - Lielbritānijā, pa diviem Nīderlandē un Austrijā, bet pa vienam Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Luksemburgā, Slovākijā un Zviedrijā.
Savukārt viszemākais IKP uz vienu iedzīvotāju reģistrēts Bulgārijas ziemeļrietumos, kur tas bija 29% no ES vidējā, atpaliekot no Francijas Majotas (32%), Bulgārijas ziemeļu centrālās daļas un dienvidu centrālās daļas (abos reģionos 33%), kā arī Rumānijas ziemeļaustrumiem (34%). No 19 reģioniem, kur IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 50% no ES vidējā, pieci atradās Bulgārijā, pa četriem Ungārijā un Polijā, trīs Rumānijā, divi Grieķijā un viens Francijā.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz Kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa, kas tiek izteikts kā 100%
«Eurostat» aprēķina IKP uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.
