Pašvaldības iesaistās zārku tirgošanas, ēdināšanas un šautuvju biznesā. Tikmēr privātie bankrotē

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: DAVID W CERNY / REUTERS

Daļa pašvaldību, kuras saskaņā ar nesen Valsts kontroles veiktu revīziju iedzīvotājiem sniedz ar pašvaldības funkcijām nesaistītus pakalpojumus, atzīst, ka tā bijusi kļūda. Tikmēr citas joprojām nesaskata problēmas. Par to svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Piemēram, Rugāju novada domē atzīst, ka šautuves pakalpojumu sniegšana ir bijusi kļūda, turpretī Vaiņodes novada pašvaldība, kas privātpersonām tirgo zārkus, problēmas neredz.

Kopumā jomas, kur iesaistījušās pašvaldības, ir vidažādākās - ne tikai neregulāro pasažieru pārvadāšana, bet arī zāles pļaušana, galdniecība, malkas zāģēšana, viesnīcu pakalpojumi, ēdināšana, traktortehnikas iznomāšana un tamlīdzīgi.

Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine («Vienoti novadam») tagad atzīst, ka

šautuves pakalpojumu sniegšana bijusi kļūda, jo šautuves bizness radījis vairāk klapatu nekā labuma.

Tagad tas iznomāts vietējai mednieku biedrībai.

«Vēsturiski pie mums notika divi lieli mednieku festivāli. Lai noritētu šīs šaušanas sacensības, pašvaldība kādreiz izveidoja šo pakalpojumu. Bet būtībā, jā, es piekrītu, ka tur izmaksas bija lielākas nekā ieņēmumi,» atzīst Kapteine.

Alsungā tikmēr pašvaldības vadība uzdevusi novada vidusskolai par lētu naudu nodrošināt ēdināšanu ne tikai skolēniem un skolotājiem, bet arī netālu esošās rūpnīcas darbiniekiem un citiem. Šādos apstākļos vietējie privātie ēdināšanas uzņēmumi konkurēt ar skolu nespēj - Alsungas «Spēlmaņu kroga» durvis ir slēgtas. Tas tagad strādā tikai vasaras sezonā, kad savukārt durvis slēdz vidusskolas ēdnīca.

«Septembrī sākās skolas ēdināšana, un mēs jau nevaram konkurēt. Lai nomaksātu visus elektrības rēķinus un nodokļus, un darba algas, vajag mazliet augstāku to cenu. Tas, ka viņiem tur skolā ir izdevīgāk ēst par pašizmaksu, tas ir loģiski - es arī ēstu par pašizmaksu, kāpēc ne? Vienkārši žēl, ka šajā rudenī nācās divām meitenēm pateikt, ka darbs ir jāmeklē citur, jo mēs nevaram turpināt,» stāstīja «Spēlmaņu kroga» īpašniece Mairita Slavinska.

Līdz ar to ziemas un rudens sezonā ne caurbraucējiem, ne Alsungas iedzīvotājiem nav vietas, kur paēst

vai labi pavadīt laiku. Pie skolas pusdienām var tikt, tikai iepriekš piesakoties. Pašvaldības vadītājs Aivars Sokolovskis («Par iedzīvotāju interesēm») tagad, kad Valsts kontrole izteikusi kritiku, sola pildīt likumu un konsultēties ar kroga pārstāvjiem, vai ēdināšanas pakalpojumus skolas vietā varētu nodrošināt privātā iestāde.

«Jā, es tiešām nevērsos pie tā komersanta, es ticēju rūpnīcai, ticēju «Top» veikalam, Attīstības nodaļai, ka tiem cilvēkiem nav, kur paēst,» atzīst Sokolovskis.

Valsts kontrolē stāsta, ka pašvaldības izmaksas par ēdināšanu mēdz uzskaitīt ļoti pavirši. Tāpēc var gadīties, ka pašvaldības ēdināšanas vietās jebkurš var paēst zem pašizmaksas - tātad maltītes uzsauc konkrētā novada nodokļu maksātāji.

Savukārt Vaiņodes novada pašvaldība piesaistījusi valsts kontrolieru uzmanību ar novada sniegtajiem galdniecības pakalpojumiem, lai gan reģionā darbojas vairāki kokapstrādes uzņēmumi. Privātpersonām Vaiņodes novads tirgo zārkus, bet pašas pašvaldības iestāžu vajadzībām ražo visu ko.

«Galdniecība mums taisa logus, mēs savām [pašvaldības] mājām taisām logus, bērnudārzam taisām skapīšus, galdiņus, ir sekcijas taisītas, sociālās aprūpes centrā ir uztaisīti mazie galdiņi un skapīši,» stāsta Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons («Vaiņodes novada attīstībai»).

Tam, ka šādi pašvaldība atņem darbu privātajam sektoram, viņš piekrist nevēlas:

«Mums neviens uzņēmējs nav atnācis, sakot: «Ja jūs to nedarītu, es to varētu darīt.» Mēs ļaujam jebkuram. Mums jau nemaz nav vēlme to darīt.»

Šaubas rada ne tikai tas, ka pašvaldību darbošanās kaitē privātajam sektoram un apdraud uzņēmējdarbības vidi kopumā, bet arī pašvaldību spēja komercdarbību veikt veiksmīgi un efektīvi. Spilgts piemērs ir Rīgas domes mēģinājums uzsākt pudelēs fasētā dzeramā ūdens «Aqua Riga» tirdzniecību. Plāni bija lieli - iekarot 30% no dzeramā ūdens tirgus, četru gadu laikā atpelnīt nodokļu maksātāju ieguldījumus, kas bijuši lielāki par 150 000 eiro. Tomēr pirmo trīs gadu laikā uzņēmums darbojies ar vairāk nekā 166 000 eiro kopējiem zaudējumiem.

Pārskats par 2016.gadu vēl nav iesniegts, bet uzņēmuma vadītājs Jānis Lapiņš saka, ka šis būšot pirmais gads, kad būs neliela peļņa. «Protams, jebkuram ražošanas uzņēmumam, kas sāk darbību, sākuma periodos ir zaudējumi, bet vienmēr ir posms - agrāk vai vēlāk tas notiek -, kad sākas peļņa. Un mēs ceram, ka ar katru gadu tā peļņa varētu pieaugt, pieaugot apgrozījumam,» raidījumam vērtēja Lapiņš.

Pašvaldību komercdarbība ir atļauta, bet likumā noteikts, ka ir jāvērtē, cik konkrētajā gadījumā tas ir pamatoti, kā arī jākonsultējas ar konkurences uzraugiem. Tomēr Konkurences padomē pašvaldības ar šādiem jautājumiem vēršas reti, bet gadījumi, kad tās iesaistās komercdarbībā, kļuvuši aizvien biežāki.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu