Latvijas bērzu sulas tecinātāju sulīgo naudas reni eksporta tirgos pamatīgi sausina konkurenti no Baltkrievijas, Ukrainas un Somijas, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Latvijas bērzu sulas tecinātāju sulīgo naudas reni eksporta tirgos pamatīgi sausina konkurenti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Linardam Libertam Ikšķiles novadā bērzu sulas pārstrāde raudzētā dzērienā, bērzu sulas vīnā un dzirkstošajā vīnā kā Latvijas mazā biznesa veiksmes stāsts sākās pirms pieciem gadiem. «Pāris gadus atpakaļ mums bija ļoti labs eksports, mēs eksportējām raudzētu bērzu sulu uz Taivānu. Aizsūtījām trīs konteinerus, kas naudas izteiksmē bija ļoti, ļoti daudz,» stāstīja bērzu sulas produktu «Libertu» ražotājs Liberts.
Lielas eksporta ambīcijas ar sasaldētu bērzu sulu un dzirkstošo bērzu sulu arī uzņēmējam Ervinam Labanovskim Smiltenes novadā. «Tie apjomi, nu, padomājiet paši, piegādāt Lielbritānijas tirgum vai Ķīnas tirgum, ja izdodas to izdarīt, tie apjomi ir milzīgi. Tie ir miljons litri,» sprieda bērzu sulas produktu «Birzī» ražotājs Labanovskis.
Vēl pērn šo abu uzņēmēju tecināto Latvijas bērzu sulu dzēra Vjetnamā, Ķīnā, Honkongā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Lielbritānijā un Nīderlandē. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) gan uzsver, ka eksporta ģeogrāfija ir nozīmīga, taču varētu vēlēties lielāku nosūtīto produktu vērienu. Kā spriež LIAA vadītājs Andris Ozols, apjomi naudas izteiksmē patlaban ir salīdzinoši niecīgi - runa ir vien par simtiem tūkstošu eiro ieņēmumiem uz visu valsti, nevis miljoniem. Salīdzinājumam - mellenes vien uz Ķīnu tirgojam katru gadu par vairākiem miljoniem.
Taču šopavasar Latvijas bērzu sulas tecinātājiem pat šie simti tūkstošu eiro ies garām.
«Konkurence ir milzīga. Ukraiņi, baltkrievi ir krietni lētāki, krietni apjomīgāki. Ukrainim iekārtas ļauj saražot 100 000 pudelītes stundā, bet man, protams, tādas iekārtas un produkti pat piedāvājumā nav,» norādīja Liberts. Ja iepriekšējās sezonās sula iegūta no urbumiem 400 bērzos, tad šopavasar straujš kritums - nu vairs tikai nedaudz virs simts.
Saasinoties starptautiskajai konkurencei eksporta tirgos, Latvijas bērzu sulas tecinātāji šogad atgriežas pie pirmsākumiem - lielāks fokuss uz vietējo tirgu ar atsevišķiem pasūtījumiem no ārzemēm.
Tāpat tiek meklēti papildu biznesi. Piemēram, Liberts biznesa idejā pārvērtis sistēmu, kā viņš pats līdz šim tecinājis bērzu sulu - plastmasas tapa, uz kuras vienlaicīgi var uzkarināt savākšanas maisu. Pretstatā tradicionālajām koka tapām, Liberta izstrādātais komplekts ir ne tikai kokiem saudzīgāks, bet arī ērtāks.
«Ar tādu komplektu mēs noteikti varam pārsteigt skandināvus, ir jau notikušas pirmās sarunas. Mums jau ir izstrādāts gan dizains, gan iepakojums, un es ļoti ceru, ka nākamgad mēs būsim Somijas tirgū ar saviem komplektiem. Tā nav sula, nav koka izstrādājums, bet gan mūsu «know-how», ko mēs mākam pasniegt,» norāda Liberts un piebilst, ka Lietuvā produkts jau tiek tirgots.
Savukārt Labanovskis mēģina vēl vairāk dažādot bērzu sulas produktus. Tagad viņš mēģinās iekarot eksportu, ražojot gastronomijas deficītu - bērzu sulas sīrupu. Pretstatā kļavu sīrupam, no bērzu sulas ražotais nav tik salds un ir lietojams ar grilētu gaļu, salātos kā mērce, marināde. Šobrīd pat svaigās bērzu sulas konkurenti ukraiņi un baltkrievi neražo šo sīrupu.
«Tas noteikti ir tas ceļš, kas mums ir ejams, jo ar klasisko - daudzumu un cenu - mēs nevarēsim konkurēt, arī dažādu iemeslu dēļ - mūsu ekonomika, nodokļi un tamlīdzīgi. Tāpēc jādomā jauni produkti, kā vairāk pievienot to vērtību,» uzskata Labanovskis.
Lai lēni uz liesmas tvaicētu sulu un iegūtu desmit litrus sīrupa, vajadzīgi 100 litri svaigas bērzu sulas. Vajadzīgā apjoma iegūšanai ar paša bērziem vairs nepietiek, tādēļ jaunajam produktam Labanovskis šopavasar bērzu sulu iepērk.
Viņš jau šopavasar vēlējās noalgot vairākas zemnieku saimniecības, dodot gan darbu lauku ļaudīm, gan zemniekiem iespēju piepelnīties ar sulas vākšanu un nodošanu pirms sējas darbiem. Taču radās problēmas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD). Labanovskis uzrakstījis projektu Eiropas Savienības fondu naudas saņemšanai, taču saņēma atteikumu. Viņaprāt - nepamatotu.
«Ņemot vērā, ka es savā uzņēmumā pēdējos divus gadus ieguldu diezgan cītīgi, tad man gada bilance ir negatīva, jo nopērkam vārītāju, nopērkam dažādas iekārtas, un, kā to interpretēja LAD, tad man esot bankrota draudi. Taču viņi neizvērtēja, kā man tie mīnusi ir radušies. Līdz ar to mēs nevarējām dabūt naudu iekārtu iegādei. Tāpēc uz šo gadu šis projekts ir apstājies,» atzina Labanovskis.
LAD atzīst, ka projekts investīciju saņemšanai tik tiešām bijis labākais, tomēr finanšu rādītāji neesot pārliecinājuši.
«Šajā situācijā uzņēmumam ir tikai viena eiro pamatkapitāls, bet zaudējumi bijuši iepriekšējā gadā vairāk nekā 12 000 eiro, līdz ar to uzņēmumam ir grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes. To nosaka gan ES regula, gan Ministru kabineta nosacījumi. Līdz ar to pretendēt un saņemt finansējumu šāds uzņēmums nevar,» skaidroja LAD Valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers.
Labanovskis uzskata, ka projekta īstenošana ļautu pieteikt eksporta konkurences karu ukraiņiem un baltkrieviem. Labanovskim tas dotu iespēju arī atgūt Lielbritānijas tirgu, uz kuru viņš reiz eksportēja - līdz ukraiņu apjomi izspieda ārā.
Taču kopumā bērzu sulas eksporta vājais punkts ir mārketings. Nespējam radīt starptautiski «lipīgu» stāstu, kāpēc ārzemnieki vēlētos dzert Latvijas bērzu sulas. Izplatītāji Lielbritānijā bija centušies pārliecināt, ka bērzu sulas ir jaunais stilīgais dzēriens un bagātām Londonas mājsaimniecēm pēc jogas nodarbības jādzer tieši tas, nevis populārais kokosriekstu ūdens.