Politiķi izvēlējās nogaidīt ar pirmpirkuma tiesībām uz Inčukalna krātuvi

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere / LETA

Šonedēļ steigā pieņemtos grozījumus Nacionālās drošības likumā deputāti pamatā skaidro ar potenciāliem darījumiem ap Inčukalna gāzes krātuvi un maģistrālajiem cauruļvadiem. Pastāvējis risks, ka valdībai degungalā vērtīgos aktīvus iegūtu nevēlamas personas. Politiķi jau pirms gada varēja šādu iespēju novērst, bet to neizmantoja, šovakar ziņo LTV raidījums «de facto».

2015.gada beigās un 2016.gada sākumā Saeimā skatīja grozījumus Enerģētikas likumā, lai Latvijā varētu atvērt gāzes tirgu. Grozījumi paredzēja valstij pirmpirkuma tiesības uz Inčukalna krātuvi un maģistrālajiem cauruļvadiem no šī gada 3.aprīļa, kad tirgus tiek atvērts.

Pirms galīgā balsojuma Ekonomikas ministrija atbildīgajai komisijai iesniedza priekšlikumu, lai pirmpirkuma tiesības valstij noteiktu uzreiz. Tam piekrita arī Sabiedrisko pakalpojumu regulators un Tautsaimniecības komisijas deputāti, vienbalsīgi atbalstot ministrijas priekšlikumu.

«Latvijas gāze» nekavējoties sniedza komisijai viedokli, ka pirmpirkuma tiesības pārkāpj akcionāru līgumu. Jau nākamajā dienā ministrija savu priekšlikumu atsauca un deputāti atkal piekrita. Gala balsojumā pirmpirkuma tiesības valstij noteica no šī gada 3aprīļa.

«Šie ir juridiski jautājumi, kas saistās ar privatizācijas līgumu, kas tika noslēgts 1997.gadā. Un juristi savā starpā konsultējas, lai mēs neiebalsotu priekšlikumus, kas var radīt tiesvedības sekas,» viedokļa maiņu Tautsaimniecības komisijā komentē tās priekšsēdētājs Romāns Naudinš (NA).

Tā laika ekonomikas ministre, tagad finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) neatcerējās, kādēļ domas mainījās, bet arī atsaucas uz «juridisko analīzi, kas tika veikta, vērtējot privatizācijas līgumu.»

«de facto» iepazinās ar komisijas sēžu ierakstiem. No tiem izriet, ka komisijas sēdē pirms galīgā balsojuma ministre Reizniece-Ozola tieši pretēji uzsvēra, ka nekāds līguma pārkāpums no pirmpirkuma tiesībām nerastos. Bija citi iemesli, kādēļ ministrija atsauca savu priekšlikumu.

Ministrija satraucās, ka Saeimā varētu tikt atbalstīti opozīcijas deputāta Aivara Meijas (NSL) priekšlikumi gāzes pārvades un uzglabāšanas operatora izveidē. Tādēļ ministrija gribēja nodrošināties ar valsts pirmpirkuma tiesībām. Taču Meijas iniciatīvas atbalstu neguva.

«Tā kā Meijas priekšlikums nav atbalstīts, iespējams, tas nav tik principiāli un pirmpirkuma tiesības var noteikt no 2017.gada aprīļa. Manis personisks viedoklis, ka varētu noteikt ātrāk. Privatizācijas līguma pārkāpums tas nebūtu,» toreiz komisijas deputātiem teica ministre.

No komisijā pārrunātā var secināt, ka deputāti varēja pirmpirkuma tiesības noteikt uzreiz, varēja arī vēlāk. Politiķi izvēlējās pēdējo variantu.

Deputātu lemtais paredz, ka pirmpirkuma tiesības uz kompāniju «Conexus Baltic Grid», kas atdalīta no «Latvijas Gāzes», valstij būs no 3.aprīļa. Valdība pagaidām neatklāj, vai un cik akcijas valsts varētu iegādāties.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu