ĀM: Būs vajadzīgas vairākas sarunu kārtas, lai izdotos nonākt līdz kompromisam «sniega krabju kuģa» lietā

Ilustratīvs foto
 

Tā kā sarunas saistībā ar Norvēģijā janvāra sākumā arestēto Latvijas sniega krabju zvejas kuģi «Senators» ir sākušās no principiāli atšķirīgām pozīcijām, būs nepieciešamas vairākas sarunu kārtas, lai nonāktu līdz kompromisam, sacīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM norādīja, ka ministrija pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas un Norvēģijas sarunu uzsākšanu 10.martā saistībā ar Norvēģijā janvāra sākumā arestēto Latvijas sniega krabju zvejas kuģi «Senators». 15.februāra telefonsarunā Latvijas un Norvēģijas ārlietu ministri abpusēji pauda vēlmi rast diplomātisku risinājumu pagaidu zvejai, par ko sarunās ir panākta vienošanās.

Vienlaikus Latvija uzsver nepieciešamību sarunās virzīties uz priekšu, jo zvejā iesaistītie Latvijas uzņēmumi cieš no dīkstāves radītajiem zaudējumiem.

Reklāma

«Papildus jāmin, ka sarunas ir sākušās no principiāli atšķirīgām pozīcijām, tāpēc būs nepieciešamas vairākas sarunu kārtas, lai nonāktu līdz kompromisam. Turklāt jāņem vērā, ka jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas,» norādīja ĀM.

Ministrijā atgādināja, ka 22. un 23. martā Londonā gaidāmajā Ziemeļaustrumu Atlantijas zivsaimniecības komisijas (NEAFC) sanāksmē plānots sarunu turpinājums. ĀM pauda cerību, ka sarunas būs konstruktīvas un labs pamats kompromisa drīzai panākšanai.

Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš aģentūrai LETA teica, ka sarunvedēja ar Norvēģiju «sniega krabju kuģa» lietā ir EK. Pirmās neformālās sarunas notika 10.martā. Pagājušajā nedēļā EK informēja ES dalībvalstis par sarunu rezultātiem un Norvēģijas piedāvājumu apmainīties ar Eiropas Savienību (ES) kvotām, lai tādējādi pavērtu iespēju ES kuģiem iegūt nepieciešamo licenci legālai sniega krabju zvejniecībai Norvēģijas kontinentālajā šelfā.

«EK solīja ES dalībvalstīm apspriešanai sagatavot savu priekšlikumu, ar kuru tā tālāk varētu vest sarunas ar Norvēģiju. ES dalībvalstis neatbalsta, ka šajā gadījumā būtu vajadzīga kvotu apmaiņa,» sacīja Riekstiņš, piebilstot, ka ES dalībvalstis uzskata, ka saskaņā Parīzes līgumu un 2016.gada 14.decembra Eiropas Savienības pieņemto regulu, kuģis ir tiesīgs veikt sniega krabju zveju Svalbārā.

Riekstiņš teica, ka pagaidām nav zināms, kādu kvotu apmaiņu ar ES ir ierosinājusi Norvēģija. «Norvēģija nav pateikusi konkrēti. Viņa piedāvā, ka ir iespējas zvejot sniega krabjus, kaut ko saņemot pretī,» pauda Riekstiņš, piebilstot, ka pagaidām sarunu procesu plašāk nevar komentēt, jo nav zināms, kāds būs EK piedāvājums.

Vienlaikus Riekstiņš teica, ka Latvijas ieskatā operatīvi būtu jārod ES dalībvalstīm pieņemams risinājums, lai pēc iespējas ātrāk būtu iespējams turpināt sniega krabju zveju. «Mēs būtu ieinteresēti atgriezties un turpināt šajos ūdeņos zveju. Mūsu izpratnē kuģis tur devies legāli un tam bija tiesības tur zvejot, atbilstoši ES regulai,» teica Riekstiņš, piebilstot, ka sarunu ceļā ir jāpanāk vienošanās, ka ES zvejas kuģi, kuriem tas ļauts, var atgriezties zvejot Svalbāras ūdeņos un norvēģi tos neaiztur.

Kā ziņots, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 7.martā Briselē tikās ar zivsaimniecības komisāru, pārrunājot iespējas beidzot rast risinājumu situācijai, kurā Norvēģijas varas iestādes bez pamatojuma aizturēja Latvijas zvejas kuģi «Senators», kas bija sācis zveju Svalbāras ūdeņos un kļuva par «ķīlnieku labticīgai ES normatīvu ievērošanai».

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Latvija kopš 2014.gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, to plāno sākt arī Polijas kuģi.

Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare - sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014-2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.

Saistītie raksti
Lai atrisinātu arestētā Latvijas zvejas kuģa lietu, Norvēģija ierosina kvotu apmaiņu ar ES

Lai atrisinātu arestētā Latvijas zvejas kuģa lietu, Norvēģija ierosina kvotu apmaiņu ar ES

Latvijas uzņēmēji vēlas kompensācijas no ES par kuģu dīkstāvi krabju zvejas aizlieguma dēļ

Latvijas uzņēmēji vēlas kompensācijas no ES par kuģu dīkstāvi krabju zvejas aizlieguma dēļ

Pabriks: Latvijas valdībai jāvēršas tiesā pret Norvēģiju krabju zvejas kuģa lietā

Pabriks: Latvijas valdībai jāvēršas tiesā pret Norvēģiju krabju zvejas kuģa lietā



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 79500 EUR
Māja
Māja, Rāmava, 160000 EUR
Zeme
Zeme, Rāmava, 36000 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft