Deputāti uzsver nodokļu reformas nepieciešamību, bet bažījas par sociālo jomu

Ilustratīvs foto
 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uzsver, ka nodokļu sistēmas reforma ir nepieciešama, tomēr parlamentāriešiem ir arī bažas par atsevišķiem aspektiem plānotajās izmaiņās.

Komisija šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) ziņojumu par nodokļu reformas piedāvājumu un pieņēma to zināšanai, bet par vairākiem jautājumiem - iedzīvotāju ienākuma nodokli un neapliekamo minimumu, sociālās apdrošināšanas iemaksām, nekustamā īpašuma nodokli - vēl diskutēs atsevišķās sēdēs.

Vairākiem deputātiem bija jautājumi par sociālā budžeta ilgtspēju un to, kā to ietekmēs nodokļu reforma, 1% no sociālajām iemaksām novirzot veselības aprūpei. Politiķis Andrejs Klementjevs (S) izteicās, ka, uzklausot FM, radusies sajūta, ka esam pie durvīm uz paradīzi vai pasaku. Vienlaikus politiķis neesot pārliecināts, vai valsts budžets un arī sociālais budžets «to izturēs».

Reklāma

Arī deputāts Romualds Ražuks (V) norādīja - «cik reizes bāzām roku sociālajā budžetā, tik reizes bija katastrofa». Viņš vaicāja, vai nebūtu lietderīgi sākumā palielināt sociālo iemaksu likmi, ņemot vērā citu nodokļu samazinājumu. Deputāts arī uzskata, ka 1% no sociālajām iemaksām veselības aprūpei varētu nebūt pietiekami.

Ražuks piebilda, ka citu valstu pieredze liecina par nodokļu masas samazinājumu pēc reformas, tomēr FM to neparedz.

Savukārt Hosams Abu Meri (V) atgādināja, ka gada nogalē bija diskusija par minimālajām sociālajām iemaksām, bet pašlaik alternatīvs risinājums nav piedāvāts.

FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra atbildēja, ka šogad valdībai jānāk klajā ar piedāvājumu iespējamām izmaiņām, kā to arī paredzēja Saeimas uzdevums.

Pēc FM prezentācijas deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) norādīja, ka kontekstā ar sociālo nodokli no autoratlīdzībām būtu jārunā arī par radošo personu statusa jautājumiem. Tāpat viņš norādīja uz risku, ka, būtiski palielinot minimālo algu, speciālisti atalgojuma ziņā var nonākt vienā līmenī ar tehniskajiem darbiniekiem, kas nebūtu pareizi.

Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

FM piedāvā reformēt darbaspēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto neapliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.

Ieguvumus no darbaspēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga būtu 680,9 eiro.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darbaspēka nodokļu samazinājumu.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.

FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. T.s. dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.

Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildus jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.

Saistītie raksti
Rimšēvičs: Nodokļu reformas lielākais smagums gulsies uz valsts budžeta pleciem

Rimšēvičs: Nodokļu reformas lielākais smagums gulsies uz valsts budžeta pleciem

FM tērēs 100 000 eiro informatīvai kampaņai par jauno nodokļu politiku

FM tērēs 100 000 eiro informatīvai kampaņai par jauno nodokļu politiku

NVO pārstāvji: Jaunā nodokļu sistēma nedrīkst samazināt biedrību un nodibinājumu kapacitāti

NVO pārstāvji: Jaunā nodokļu sistēma nedrīkst samazināt biedrību un nodibinājumu kapacitāti



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Jūrmala, 195000 EUR
Komercplatība
Komercplatība, Rīga, 650 EUR
Māja
Māja, Ķekavas pag., 212000 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft