Ministru kabineta komiteja šodien nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto noteikumu projektu, kas paredz dabasgāzes drošības rezerves izveidi uzticēt dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram («Conexus Baltic Grid»), zināja komitejā.
(Precizēta atbilstoši jaunākajai informācijai.)
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) Ministru kabineta komitejas sēdē pauda, ka jautājumā par dabasgāzes drošības rezervi tiek pārspīlēts problēmas nozīmīgums. Viņš noraidīja premjera Māra Kučinska (ZZS) paustās bažas, ka dabasgāzes drošības rezervju nodrošināšanas izmaksas radīs «jaunu obligātā iepirkuma komponenti».
«Rezerve būs aptuveni 2% no apjoma, kas tiek uzglabāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Gada izmaksas par gāzes uzglabāšanu nav astronomiskas, tie ir aptuveni 90 000-300 000 eiro gadā,» informēja ekonomikas ministrs.
Ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks pastāstīja, ka sākotnēji noteikumu projektā bija paredzēts pienākums pārvades sistēmas operatoram pašam iegādāties nepieciešamo dabasgāzes rezerves apmēru, taču patlaban paredzēts, ka attiecīgais uzņēmums rezervi varēs nodrošināt, arī izsludinot konkursu dabasgāzes tirgotājiem un patērētājiem, kuriem pašiem būs gāzes rezerve, kas noteiktos gadījumos varētu kļūt par valsts stratēģisko rezervi.
Iecerēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā no 1.oktobra. Nepieciešamajam rezerves apmēram jābūt tādam, lai tas pietiktu divām aukstākajām nedēļām gadā. Atbilstoši pašreizējiem aprēķiniem tie būtu 28 miljoni kubikmetru gāzes.
EM skaidro, ka dabasgāzes drošības rezerve tiek veidota, lai enerģētiskās krīzes laikā traucētas dabasgāzes piegādes gadījumā tā tiktu izmantota nodrošināmo lietotāju apgādei ar dabasgāzi.
Krīzes laikā rezerves piegāde tiktu nodrošināta mājsaimniecībām, skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm, slimnīcām, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, krīzes centriem, sociālās rehabilitācijas institūcijas personām, kurām izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, avārijas dienestiem, telekomunikāciju mezgliem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, valsts drošības iestādēm, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijām, brīvības atņemšanas iestādēm, mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gada 4.maijā Latvijā nav tikusi izsludināta enerģētiskā krīze, kas būtu saistīta ar dabasgāzes apgādi.
