Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ar nodokļu iekasēšanu pērn veicies labi, vien ir dažas pozīcijas, kurās netika izpildīts plānotais. Vienlaikus nonākts pie atziņas, ka ēnu ekonomiku pilnībā izskaust nav iespējams, tā pastāv arī valstīs, kuras ir attīstītākas par Latviju. Dienests gan apņēmies turpināt darbu pie tās samazināšanas. Par aizvadīto gadu, situāciju nozarē un nākotnes plāniem, izmaiņām attiecībā uz kases aparātiem, intervijā TVNET stāsta VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.
Kā dienestam veicies aizvadītajā gadā? Kā vērtējami rezultāti?
Kopumā pagājušā gada iekasēšanas rezultātus varam vērtēt tiešām kā labus, jo pieaugums pret 2015.gadu bija 7,3%, kas ļoti lielā mērā pārsniedza iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tā ir ļoti laba zīme. Jā, bija pāris nodokļu veidi, kuros plānotais netika izpildīts, tas bija PVN, iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, tie ir mūsu galvenie mērķi, nodokļi, runājot par šā gada stratēģiju, plāniem un uzdevumiem, pie kuriem jāstrādā vairāk.
Kāpēc netika pilnībā izpildīts plāns attiecībā uz PVN iekasēšanu?
Pieaugums pret iepriekšējo gadu tāpat bija pietiekoši liels, tātad šeit ir jautājums par plānošanu, proti, kādi faktori tika ņemti vērā, plānojot PVN ieņēmumus, un kā tas tika realizēts dzīvē. Ļoti lielā mērā netika sasniegti plānotie rezultāti, tāpēc ka pērn zināmā mērā bija apstājies process attiecībā uz ERAF fondu apguvi. Protams, tas ietekmēja visu IKP pieaugumu - no sākotnējās prognozes mēs ļoti, ļoti stipri nobraucām uz leju, uz aptuveni 1,8%.
Ir skaidrs, ka šīs lietas tautsaimniecībā ir ļoti cieši saistītas – ja tagad pāris turpmākajos gados mums izdosies veiksmīgi tikt galā ar fondu apguvi, tad arī sagaidāms, ka sekos PVN pieaugums. Tie ir IT pakalpojumi, tā ir būvniecība, tās ir visas ar PVN apliekamās nozares, līdz ar to ieguvums budžetā būs lielāks.
Kāda pašlaik varētu būt aktuālā situācija ēnu ekonomikā, ko varētu darīt, lai to mazinātu?
Ēnu ekonomika ir pilnīgi visās Eiropas Savienības valstīs, arī tajās, kuras ir tiešām attīstītas. Tur, protams, ēnu ekonomikas īpatsvars ir divreiz mazāks nekā Latvijā, bet sasniegt tādu situāciju, ka ēnu ekonomikas nav nemaz, tas acīmredzot vienkārši nav iespējams. Tāpēc ir ļoti būtiski saprast tās prioritātes, tās vietas, kur valsts budžetam aiziet garām visvairāk naudas, un mērķtiecīgi strādāt, lai situāciju uzlabotu. Protams, parasti mēdz runāt par nodokļu plaisām, bet kas būtībā ir pieņēmums par to, kāda ir starpība starp to PVN, kas tiek iemaksāts valsts budžetā, un to PVN, kas būtu jāaprēķina un būtu jāiemaksā, ja visi to godīgi darītu. Bet jāsaka, ka varbūt situācija nav laba, bet mēs neesam vissliktākie PVN iekasēšanas jomā. Ja skatās uz Eiropas valstīm, mēs esam astotie no lejas. Zem mums ir tādas valstis kā Polija, Itālija, Slovākija, Rumānija, Lietuva.
Kā ar nodokļu iekasēšanu sokas Igaunijai, kuru daudzi min kā piemēru?
Principā igauņi par mums šajā ziņā ir labāki. Bet es domāju, ka mums ir jāņem igauņiem raksturīgās iezīmēs – viņiem iekšā ir lepnums par savu valsti, ekonomiku un cilvēkiem. Viņi visās lietās vairāk uzsvaru liek uz pozitīvo, līdz ar to iedvesmo savus cilvēkus, uzņēmējus strādāt vairāk, strādāt labāk. Mums kaut kā raksturīgs, ka redzam to negatīvo, melno, un, nepārtraukti par to runājot, mēs daļu tautas arī iedzenam vēl dziļākā depresijā un pasliktinām situāciju.
Runājot par nodokļu nemaksātājiem. VID savulaik akcentēja, ka viena no prioritātēm ir autoservisi, kuriem bieži vien piedēvē izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kā dienests īstenoja šo kampaņu un vai to var dēvēt par izdevušos?
Ko Valsts ieņēmumu dienestam pārmet? Kad tika veiktas šīs kampaņas noteiktās jomās, autoservisi, frizētavas, zobārstniecība, pirms tam netika izrunāts ar nozares pārstāvjiem, kā to labāk darīt, kā sasniegt rezultātu. Tad VID vadījās pēc saviem priekšstatiem un pie visiem gāja ar vienādām metodēm. Līdz ar to tas vēlamais rezultāts varbūt arī netika sasniegts, jo uz visiem uzņēmumiem tika iets pēc kārtas, skarti mazie uzņēmumi, kas varbūt nestrādā tīri, bet arī efekts no šīm pārbaudēm, uzrēķiniem ir daudz mazāks.
Pārbaudes attiecinātas arī uz mazām garāžām, kurās tiek veikti auto remonti?
Jā, arī uz šādām lietām patērēts daudz laika, viens jautājums ir, vai šāds uzņēmums vispār ir reģistrēts, otrs – pārbaudes laikā pateikts, ka remontē drauga mašīnu, kura atstāta pie viņa. Līdz ar to domāju, ka tā ir tā lieta, kas jādara citādāk. Mēs arī tagad ar nozarēm mēģinām par to runāt daudz precīzāk un saprast, kā lietas labāk risināt. Piemērs, kas bieži tiek pieminēts, - būvniecība, kur nozare ir ieinteresēta sakārtot lietas. Lielie uzņēmēji, kuri strādā godīgi, ir ieinteresēti, lai arī pārējie darītu tāpat. Tur arī sagaidām, ka būs rezultāts, tiks izvēlētas pareizākās metodes.
Kādas metodes varētu tikt izvēlētas?
Piemēram, tas, ka nozare plānojusi vienoties par minimālo algu tajā. Kas ir unikāls solis Latvijas situācijā un būvnieki varētu būt pirmie, kas to darīs. Būs elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos.
Šo risinājumu var ieviest tikai pati nozare, pieņemot kopēju lēmumu. Tad arī VID būs pieeja tam, kādas kompānijas, kādi cilvēki ir strādājuši attiecīgajā būvlaukumā, jo mums ir arī svarīgi izvērtēt to laiku, kad viņi tur patiešām ir bijuši. Tad arī iestāsies vēl trešais moments – ģenerāluzņēmējs būs atbildīgs par to, lai apakšuzņēmumi maksātu darbaspēka nodokļus. Apvienojot visus šos principus, varēs sasniegt kaut kādu rezultātu.
Domāju, ka būvnieki šajā jomā ir tikuši vistālāk.
Tāpat runājam ar pārtikas tirgotājiem, metālapstrādi, Autotirgotāju asociāciju. Katra nozare ir izpētījusi, ka tās lielākie uzņēmumi samaksā kādus 80% no nozares kopumā maksātajiem nodokļiem, un varbūt tiešām ir pienācis tas brīdis, kad pienākusi revolucionāra situācija – viņi vairs nevēlas dzīvot pa vecam, nevēlas, lai būtu paralēli tādi, kas kropļo konkurenci, īpaši skatoties uz vidējiem uzņēmumiem, nevis mazajiem.
Tāpēc jāstrādā, lai tieši vidējos uzņēmumus izvestu baltajā zonā.
Atgriežoties pie autoservisu kampaņas. Tā ir vērtējama kā izdevusies vai nē?
Kampaņa vērtējama kā daļēji izdevusies, jo, pārrunājot ar igauņu kolēģiem, kā viņi to darīja, secināms, ka viņi to bija izplānojuši daudz nopietnāk, viņi nevērsās pret servisiem, bet gan pret dažādiem nelegālajiem auto plačiem. Viņiem bija liela kampaņa kopā ar Valsts policiju – viņi ieradās objektā kopā ar Valsts policiju, pārbaudīja pilnīgi visas automašīnas, kas bija šajā auto placī, tā sasniedzot daudz labāku rezultātu. Tas varbūt ir arī tāds padoms mums – nav jāmēģina visu izdarīt pašu spēkiem. Ir citas institūcijas, ir pārējie, ar kuriem kopā varam sasniegt daudz labākus rezultātus.
Savulaik ik pa laikam tika publicēti lielākie nodokļu parādnieki. Kāpēc pašlaik tas netiek darīts un kuri tad ir lielākie nodokļu parādnieki?
Mēs to pārtraucām darīt, jo publicētajā sarakstā bija iekļauti pilnīgi visi parādi, arī tie, kas ir neatgūstami, kuri bija radušies pirmskrīzes laikā. Mēs sapratām, ka mūsu klientam, kurš skatās savus sadarbības partnerus, no šā saraksta nav liela labuma. Noteikti būs jauns saraksts, un pašlaik tiek strādāts pie kritērijiem, kāda informācija tiks publicēta. Tas ir pāris mēnešu jautājums. Saprotam, ka uzņēmējam ir būtiski izvērtēt savus potenciālos sadarbības partnerus, tajā brīdī, kad viņi vēlas slēgt jaunus līgumus, jo tad viņi var izvērtēt, vai nekaitēs arī savam tēlam, strādājot ar vienu vai otru uzņēmumu.
Kuras vēl ir jomas, kurās ir problēmas ar nodokļu iekasēšanu?
Tā noteikti ir tirdzniecība. Viena metodēm, kas noteikti palīdzēs kaut kā cīnīties pret pelēko zonu tirdzniecībā, tā ir programma, kas sākta kases aparātiem, jo pārbaudes rāda, ka ļoti bieži kases aparātu informācija tiek sagrozīta. Netiek izsniegti pareizi čeki, un tas, kas tiek uzrādīts, atšķiras no reālā darījumu apmēra. Līdz ar to ir sperts pirmais solis – izvirzīta prasība uzlikt tādus kases aparātus, kuros ir fiskālās atmiņas bloks, kurā nav iespējams izmainīt informāciju. Otrais solis acīmredzot būs tāds, ka tiks ieviesta automātiska informācijas apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un kases aparātu.
Tas nozīmē, ka dienests varēs attālināti palūkoties, kas notiek ar konkrēto kases aparātu?
Jā. Vienlaikus mums ir tālejoši mērķi attiecībā uz mazo uzņēmumu apkalpošanu, ir doma – nākotnē mazajam uzņēmumam nevajadzētu būt savam grāmatvedim. Ja tiešām viņi strādā tiešsaistes režīmā ar Valsts ieņēmumu dienestu, tad mēs, saņemot informāciju, paši varam sarēķināt, kāds nodoklis ir no apgrozījuma, un paši varam to pēc inkaso principa iekasēt. Mazajam uzņēmējam ne par ko nebūtu jāuztraucas.
Tas varētu tikt ieviests pārskatāmā nākotnē, proti, šogad, nākamgad?
Tas noteikti nebūs šogad. Mums ir lieli IT sistēmas attīstības plāni, orientējoši līdz 2020. gadam. Līdz tam laikam, kad būs pabeigta jaunā IT sistēma, domāju, ka to varētu attīstīt, atverot speciālus darījumu kontus bankās, nodokļu mērķiem, kas varētu būt tāds starprisinājums, kad visa uzņēmuma nauda ienāktu kontā, būtu kāds automātisko maksājumu režīms, arī tas atvieglotu komunikāciju starp Valsts ieņēmumu dienestu un klientu.
Bija gadījums ar «Gan Bei», kad tika mainīti kases aparātu rādītāji. Vai VID plānotās izmaiņas novērsīs šādas iespējas?
Līdzīgas problēmas varēs novērst. Visus jaunos kases aparātu modeļus pārbauda un sertificē starptautiskās auditorfirmas. Līdz ar to viņu IT speciālisti ir ļoti nopietni izvērtējuši, vai konkrētajā modelī ir iespējams veikt kādas izmaiņas vai nav. Tāpat, mācoties no šīs pieredzes, arī mēs esam kļuvuši gudrāki, arī mums veidojas pilnīgi jaunas struktūrvienības, kādas iepriekš nav bijušas, kurās strādā jauni puiši ar advancētām IT zināšanām, mums ir e-komercijas nodaļa, kura strādā ar interneta veikaliem. Mums ir puiši, kuri dodas ar «koferīšiem» pie klienta un turpat uz vietas var pieslēgties, veikt pārbaudes. Tās ir prasības, kuras rodas līdz ar biznesa vides attīstību.
Vai var apgalvot, ka «Gan Bei» bija vienīgais uzņēmums, kurš šādā veidā krāpās?
Parasti ir tā, ka lielie uzņēmumi cenšas strādāt godīgāk. Arī runājot ar lielākajiem vairumtirdzniecības tīkliem, neviens no viņiem nevar iedomāties, ka pie viņiem tādas lietas varētu notikt. Tajā pašā laikā arī pietiekami lielos uzņēmumos mūsu puiši ir atraduši gadījumus, kad tiek samazināts apgrozījums.
Varbūt šis samazinājums nav bijis tik liels un varbūt tas netiktu pat pamanīts, skatoties tikai uz kādiem pārskatu datiem, bet notiek arī izlases kontroles, un tādas lietas ik pa laikam tiek uzķertas.
Krāpjas ne tikai paši uzņēmumi, bet arī darbinieki. Ir gadījumi degvielas nozarē, kad uzņēmuma darbinieks, vadībai nezinot, ir veicis krāpnieciskas darbības.
VID apkopotā informācija liecina, ka viena no nozarēm, kur ir liels aplokšņu algu apmērs, ir specializētie būvdarbi, tāpat šāda problēma aktuāla arī automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā. Samērā lielu nedeklarētu ienākumu īpatsvaru aplokšņu algas veido arī operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī iekārtu un ierīču remonts, to uzstādīšana.
Pirmajā vietā, pēc VID datiem, uz šā gada 1.februārī lielākais nodokļu parādnieks bija uzņēmums «Tendem Neman», kura parāds veido 46,4 miljonus eiro. Otro vietu ieņem uzņēmums SIA «M4U», kurš valstij nodokļos nav samaksājis 36,1 miljonu eiro. Savukārt trešo vietu ieņem Jevģenijs Jakovļevs, kura nodokļu parāds veido 19,1 miljonu eiro.
