Latvijā aug uzņēmēju un arī visas sabiedrības izpratne par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas būtību, atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Abāšins: Aug izpratne par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas būtību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa vērtējumā, tajās specialitātēs, kurās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir obligāta, izpratne ir «tīri laba», un polises tiek iegādātas. Otra grupa, kas labi saprot civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nepieciešamību, ir eksportētāji. Īpaši labi informēti tie, kas eksportē uz Ameriku. Vienlaikus izpratne par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas būtību aug arī to profesionāļu vidū, kuriem šāda apdrošināšana nav obligāta un kuri nestrādā eksporta tirgos. Arī kopumā sabiedrība kļūst arvien zinošāka par atbildību, veidojas sabiedrības spiediens, un uzņēmēji spiesti atbildēt šim spiedienam, nopērkot polisi.
Abāšins norādīja, ka Latvijā ir daudz nozaru, kurās noteikta obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Tostarp kā nozīmīgāko Abāšins minēja būvdarbu veicēju un būvspeciālistu obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Nozīmīga ir arī, piemēram, hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. «Bet šajā gadījumā varbūtība, ka kaut notiek šķērsām, nav pārāk liela, kas ir laba ziņa,» viņš piebilda.
Obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana Latvijā ir arī apdrošināšanas brokeriem, aptiekās strādājošiem, zāļu un farmaceitisko produktu klīniskās izpētes veicējiem un sponsoriem, notāriem, revidentiem, tiesu izpildītājiem, apsardzes komersantiem, uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem, maksātnespējas procesa administratoriem, bīstamo kravu īpašniekiem u.c. No 2018.gada obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana būs arī bezpilota gaisakuģu īpašniekiem, bet no šā gada jūlija šāda apdrošināšana būs obligāta grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumiem.
Daļā no obligātajiem civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidiem ir noteikti minimālie atbildības limiti, bet daļā limitu nav. Abāšins minēja vairākas nozares, kurās limiti ir noteikti pārāk zemi. Piemēram, aptiekās strādājošajiem katram darbiniekam limits ir 1423 eiro. Pārāk zemi limiti ir arī publisko pasākumu organizatoru atbildības apdrošināšanā. Ja plānotais pasākuma apmeklētāju skaits ir no 101 līdz 1000 cilvēkiem, tad limits ir 10 670 eiro, ja vairāk par 1000 cilvēkiem, tad limits ir 14 230 eiro. Lielo pasākumu, piemēram, «Summer Sound» vai «Positivus» organizatori pērk apdrošināšanu ar lielākiem limitiem, bet jādomā par tiem, kas rīko ne tik lielus pasākumus, aicināja Apdrošinātāju asociācijas vadītājs.
Viņaprāt, arī būvdarbu veicējiem un būvspeciālistiem limiti ir samērā zemi. Abāšins skaidroja, ka būvdarbu veicējiem atbildības apdrošināšanas tradīcijas ir ilgstošākas, tāpēc celtnieki minimālos limitus izmanto reti. Tie iegādājas nopietnāku apdrošināšanu atkarībā no tāmes summas vai objekta nopietnības. Mēdz būt situācijas, kad objekta tāme ir nenozīmīga, bet objekts ir ļoti atbildīgs, piemēram, specifiskas iekārtas montāža Bērnu slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā. Šādā situācijā celtnieki apdrošinās daudz nopietnāk nekā tāmes apjoms.
«Būvdarbu veicējiem civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas tradīcijas izveidojušās samērā labas, celtnieki apzinās savu atbildību un jau ilgstoši apdrošinās vairāk, nekā likumā noteikts,» sacīja apdrošināšanas nozares eksperts. Savukārt būvspeciālistiem ir otrādi - lielie biroji apdrošinās nopietnāk, bet individuāli strādājošie arhitekti, būvinženieri, būveksperti apdrošinās par zemām summām. «Taču šajā nozarē ar kaut ko bija jāsāk, un tirgus to pamazām pats sakārtos. Būvspeciālisti apzināsies, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir aizsardzība gadījumā, ja būvspeciālists kaut ko izdarījis ne tā,» attīstības tendences iezīmēja Abāšins.
Asociācijas vadītājs atzina, ka ir nozares, kurās nav obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, bet tās pašas sevi labi regulē. Piemēram, nekustamā īpašuma vērtētājiem nav obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, taču īpašuma vērtētāji paši radījuši savu kodeksu un noteikuši, ka licences iegūšanai jānopērk civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, noteikti arī limiti.
Vēl viens obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā sakārtojams jautājums būtu iespēja vienotā datubāzē pārliecināties, vai polise ir iegādāta. Asociācija domā, kā šo lietu sakārtot, taču pašlaik Abāšinam īsti nav atbildes, kā to īstenot. Viņš sacīja, ka šādas datubāzes izveidošana prasa salīdzinoši daudz darba. Ir daudz segmentu un ir sarežģīti izdomāt vienu risinājumu, kas der visam.
Abāšins pauda viedokli, ka pašlaik klibo kontrole pār to, vai iegādātas obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises. Situācija ir vienkārša tajos veidos, kur nepieciešamas licences, piemēram, apsardzes komersantiem. Šādā gadījumā licences izsniedzējs prasa uzrādīt polisi. Apdrošināšanas brokeriem šo lietu uzmana Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Būvvaldes mēģina kontrolēt būvdarbu veicējus un būvspeciālistus. Savukārt zvērināti notāri pērk visai nozarei kopēju polisi ar asociācijas starpniecību. Taču Abāšins nemācēja teikt, kā tiek kontrolēts, vai aptiekās strādājošajiem darbiniekiem ir polises, tāpat nav pārliecības, vai visas pašvaldības, atļaujot publisku pasākumu, prasa uzrādīt polisi.
No biznesa apjoma viedokļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apmērs nav pārāk liels. 2016.gadā vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā parakstītas bruto prēmijas 12,25 miljonu eiro apmērā, bet atlīdzībās izmaksāti 2,6 miljoni eiro. Nav pieejami dati, cik no pērn parakstītajām prēmijām ir obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un cik - brīvprātīga atbildības apdrošināšana.