Atkritumu apsaimniekotāji cer uz caurspīdīgumu un godīgu konkurenci Rīgas 20 gadu atkritumu apsaimniekošanas konkursā, norādīja SIA «Eco Baltia grupa» un SIA «Clean R» pārstāvji.
Atkritumu apsaimniekotāji cer uz godīgu konkurenci Rīgas 20 gadu atkritumu apsaimniekošanas konkursā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs sacīja, ka uzņēmums konceptuāli pozitīvi vērtē ieceri izsludināt iepirkumu un veidot kopsabiedrību ar privāto uzņēmumu. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai iepirkuma rezultātā neizveidotos monopolsituācija, kurā konkursa uzvarētājs paņem visu, bet pārējie tirgus spēlētāji ir spiesti no tirgus aiziet, un rezultātā zaudētājs ir patērētājs, kurš nesaņem konkurētspējīgu piedāvājumu par labāko cenu.
«Ne tikai rīdzinieku, bet visas Latvijas iedzīvotāju interesēs ir veselīga un attīstību veicinoša konkurence nozarē. «Eco Baltia grupa» uzskata, ka Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reformā ir svarīgi sabalansēt nepieciešamību nodrošināt stabilitāti, ilgtermiņa investīcijas infrastruktūrā, tehniskajā nodrošinājumā un pakalpojumu kvalitātē galvaspilsētā, kā arī kopējo konkurences situāciju nozarē. Tāpēc mēs no savas puses rūpīgi sekosim līdzi visam iepirkuma procesam, lai tajā tiktu nodrošināta godīga konkurence,» uzsvēra Simanovičs.
«Clean R» valdes locekle Sanita Lazdāne atzīmēja, ka 20 gadu termiņš ir labāks risinājums par esošās situācijas turpināšanos.
«Rīga ir viena no retajām pašvaldībām, kurā likumā noteiktajā kārtībā vēl nav izvēlēts atkritumu apsaimniekošanas modelis. Savukārt tas traucē sakārtot pilsētas atkritumu saimniecību atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un stingrajiem vides aizsardzības standartiem. Pakalpojumu sniedzējiem 20 gadu termiņš ir saprotamāks par esošo situāciju, kad ilgstoši nav bijusi nekāda iespēja pat pretendēt uz pakalpojuma sniegšanu,» skaidroja Lazdāne.
Kā atzina Lazdāne, izsludinot konkursu Rīgā, parādīsies konkurence. Taču jau patlaban visi esošie apsaimniekotāji strādā un regulāri konkurē arī citos reģionos, līdz ar to neviens no tirgus spēlētājiem nav koncentrējis savu darbību tikai Rīgā, kam teorētiski varētu būt negatīvas sekas. Ir arī situācijas, kad apsaimniekotājs, kurš ilgstoši strādājis kādā pilsētā, bet iepirkumā nav uzvarējis, spēj pārorientēt darbību un aktīvi piedalās, kā arī uzvar konkursos citos reģionos un Pierīgā, kur nekad iepriekš nav strādājis.
«Jebkurā gadījumā, iepirkuma konkursam Rīgā jānoris caurspīdīgi, pēc skaidri saprotamiem nosacījumiem, kliedējot bažas par iespējamām negatīvām sekām,» uzsvēra Lazdāne.
Kā ziņots, Rīgas domes deputāti pēc garām diskusijām šonedēļ atbalstīja kopsabiedrības veidošanu uz 20 gadiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanai pilsētā. Bažas par iespējamo konkurences likvidēšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanā Rīgā ir paudusi Konkurences padome (KP).
KP aģentūrai LETA norādīja, ka Rīgas domes iespējamais atbalsts publiskās un privātās partnerības procedūras sākšanai sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei ir tuvredzīgs. Apsaimniekotāja izvēle, kas paredz uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, nozīmē nevērtēt šāda risinājuma ietekmi uz konkurenci ilgtermiņā un pilnībā slēgt tirgu konkurences attīstībai.
LETA jau vēstīja, ka pēc Mājokļu un vides departamenta uzdevuma personu apvienība SIA «Konsorts» un SIA «Geo Consultants» veikuši pētījumu par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības perspektīvām. Secināts, ka labākā alternatīva Rīgai esot publiskās privātās partnerības procedūra, veidojot to kā koncesiju. Tas nozīmē, ka pašvaldība uz 20 gadiem izveidos kopsabiedrību, kurā 10% daļu piederēs pašvaldībai, bet 90% - privātajam partnerim.
Sistēmas mērķis būšot palielināt atkritumu pārstrādi, samazināt bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu, uzlabot atkritumu kvalitāti, kā arī sanitāro un estētisko pakalpojuma ietekmi. Tāpat tikšot radītas iespējas identificēt atkritumu konteinerus un labāk veikt atkritumu plūsmas uzskaiti.
Pašreiz galvaspilsētā izmanto 35 000 konteineru, kas ir komersantu īpašums. Pilsētā ir 500 dalītās atkritumu šķirošanas punkti, kā arī trīs dalītās atkritumu savākšanas laukumi. Piņķe iepriekš uzsvēra, ka tas ir nepietiekams skaits, ņemot vērā Rīgas iedzīvotāju skaitu.
Paredzēts, ka reformas rezultātā tiks izveidoti 2500 dalīto atkritumu savākšanas punkti un 12 šķiroto atkritumu laukumi. Tāpat projekta laikā plānota konteineru parka nomaiņa, pazemes tipa konteineru uzstādīšana Vecrīgas teritorijā un transportlīdzekļu parka nomaiņa.
Finanšu aprēķini paredz, ka kopējās investīcijas visā periodā sasniegs 27 miljonus eiro. Līgums noteiks, ka pašvaldība procesā neiesaistīsies ar tiešām investīcijām, bet līdzdarbosies ar zemes gabaliem atkritumu laukumu izveidei. Turklāt visus uzņēmējdarbības riskus uzņemšoties privātais partneris.
Paredzēts, ka, ieviešot šo modeli, visā 20 gadu periodā ieņēmumi varētu sasniegt 507 miljonus eiro. Pēc 20 gadiem, kad kopsabiedrība beigs darbu, ieņēmumi tikšot sadalīti proporcionāli - 10% nonākšot pašvaldībā, bet 90% - privātajam partnerim. Arī zemesgabali pēc kopsabiedrības darba beigšanas nonāks atpakaļ pašvaldības īpašumā.
Mājokļu un vides departaments pēc Rīgas domes lēmuma pieņemšanas aptuveni mēneša laikā sagatavos iepirkuma dokumentus, kuri tiks nodoti izvērtēšanai CFLA. Pēc CFLA izvērtējuma saņemšanas tiks izsludināts iepirkuma konkurss, kas varētu turpināties ilgākais trīs līdz četrus mēnešus. Pozitīvā gadījumā līgums ar privāto komersantu varētu tikt parakstīts oktobrī vai novembrī.