Tuvāko trīs gadu laikā valsts pārvaldi varētu samazināt par aptuveni 7%, tādējādi darbu varētu zaudēt 5000-7000 cilvēku, to intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Krieviņš: Valsts pārvaldi samazinot par 7%, bez darba paliktu ap 7000 cilvēku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jautāts par premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) vēlmi valsts pārvaldē amata vietu skaitu samazināt par trešdaļu, Krieviņš atzina, ka reālāka ir viņa paša iepriekš izteiktā aplēse – par 7% mazāks valsts pārvaldē strādājošo skaits. Tādējādi strādājošo skaits varētu samazināties par 5000-7000 cilvēku. Tiesa, tiešajā valsts pārvaldē – ministrijās un to padotības iestādēs – vien ir ap 3000 brīvu vakanču, vēsta lsm.lv.
Pēc Krieviņa teiktā, valsts pārvaldes reformas rezultātā ietaupītā nauda varētu tikt novirzīta atalgojuma sistēmas sakārtošanai, lai atalgojums valsts sektorā būtu daudzmaz konkurētspējīgs ar atalgojumu privātajā sektorā. Mērķis ir – lai valsts sektorā strādājošo atalgojums sasniegtu 80% no atalgojuma, ko par līdzīgu darbu saņem privātajā sektorā.
Valsts pārvaldes reformas pasākumus varētu īstenot trīs gadu laikā
Valsts pārvaldes reformas pasākumus varētu īstenot trīs gadu laikā, šodien Saeimas Ilgtspējīgas komisijas sēdē sacīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Krieviņš savas prezentācijas sākumā norādīja uz «skarbo realitāti», proti, ir daudz cilvēku, kas gatavi kritizēt, daļa arī gatava sniegt padomus, bet darītāju esot maz. Savu prezentāciju Krieviņš nosauca par jaunāko seriāla «Vaimanu koris un valsts pārvaldes reforma» sēriju.
Tāpat viņš uzsvēra, ka
sabiedrības vērtējums par valsts pārvaldi nav tik negatīvs, un pētījuma dati liecina, ka pozitīvi to vērtē vairāk nekā 40% iedzīvotāju.
Valsts kancelejas vadītājs arī mudināja būt precīziem, operējot ar datiem, nevis stāstīt, ka Latvijā ir «uzblīdusi valsts pārvalde». Viņš uzsvēra, ka kopumā nodarbināto ir gandrīz 900 000, no kuriem sabiedriskajā sektorā strādā vairāk nekā 200 000 cilvēku, bet šajā skaitā ietilpst arī visi pašvaldību darbinieki, policijas, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību nodarbinātie.
Latvijā valsts pārvalde nemaz neesot tik daudzskaitlīga, un šis rādītājs pat esot zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
«Nav pamata kaisīt pelnus uz galvas un teikt, ka viss ir pilnīgi slikti,» rezumēja Krieviņš.
Viņš arī stāstīja par valsts pārvaldes reformu ceļa karti, kuras apspriešanā tikai aicināta iesaistīties sabiedrība. Krieviņš norādīja, ka paredzētas deviņas lietas, ko varētu reālistiski izdarīt tuvāko trīs gadu laikā, sākot jau šogad. Starp šiem pasākumiem viņš minēja atlīdzības politikas pārskatīšanu, kas ir «uzdevums numur viens šim gadam», savukārt 5.septembrī valdības sēdē Valsts kanceleja ziņos par pilotprojektu Valsts ieņēmumu dienā un iespējamo turpmāko rīcību.
Tāpat starp iespējamiem pasākumiem ir darba snieguma mērīšanas sistēma iestāžu vadītājiem, nodarbināto skaita iesaldēšana vai samazināšana, obligātais ikgadējais ietaupījums vismaz 2% apmērā, puse no kura paliktu iestādei, procesu standartizēšana atbalsta funkciju centralizēšanai, tostarp radniecisko funkciju apvienošana, kā arī projekta komandu pieejas ieviešana valdības prioritāšu īstenošanai.
Krieviņš arī norādīja, ka sabiedrības aptaujā kategorisks nē esot pateikts nodarbināto skaita samazināšanai un ietaupījumam.
Paredzēts, ka martā Valsts kanceleja ziņos par šo jautājumu valdībā un tad varētu pilnveidot plānu, ja tas būs nepieciešams.
Valsts kanceleja ir sagatavojusi valsts pārvaldes reformu ceļa karti un aicināja sabiedrību iesaistīties tā vērtēšanās un priekšlikumu izteikšanā.
Diskusijām tika piedāvāti 18 rīcības virzieni, no kuriem plānots tālāk virzīt deviņus.
Diskusijām sagatavotais dokuments ir kā ceļa karte, kas ietver valsts pārvaldes struktūras un procesu vienkāršošanu, efektivitātes programmas ieviešanu, valsts pārvaldes konkurētspējas palielināšanu, darba sniegumā balstītu atalgojuma un novērtēšanas sistēmas ieviešanu, kā arī atbildīgu līdzdalību.
Ceļa kartē ir iekļauts situācijas izklāsts par valsts pārvaldes nodarbinātību, budžeta struktūru, motivāciju un atalgojumu, efektivitāti, kā arī sabiedrības vērtējumu par valsts pārvaldes darbu.
Valsts kancelejas piedāvātie reformu virzieni ir sadalīti trīs blokos:
valsts pārvaldes funkcijas un procesi, valsts pārvaldes cilvēkresursi un valsts pārvalde un sabiedrība.