Kabelim «NordBalt» biežo bojājumu dēļ var nākties nomainīt uzmavas

Lietuvas elektropārvades tīklu operatora «Litgrid» valde nākamnedēļ lems, vai 700 megavatu jaudas kabeļa bojājumi ir sistēmiski un kā tos nākotnē novērst.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, Lietuvas un Zviedrijas sistēmu operatori - «Litgrid» un «Svenska Kraftnat» - kopā ar kabeļa ražotāju, Zviedrijas kompāniju ABB noteikuši, ka līnija atvienojas tādēļ, ka bojājas uzmavas kabeļa sauszemes daļā.

«Jau pagājušā gada vidū sākās intensīvas sarunas starp sistēmu operatoriem un ABB. Jautājums ir ne tik daudz par to, kas pie kā vainīgs, kā par patiesajiem cēloņiem. Izskatās, ka cēloņi saistīti ar kabeļa uzmavām, un šis process tiek intensīvi izvērtēts, [lai lemtu], kā to varētu atrisināt sistēmiski. Pašlaik tas tiek risināts, nomainot vienu bojāto uzmavu pēc otras,» viņš sacījis.

Pēc ministra teiktā, galīgais lēmums vēl nav pieņemts, jo jāmeklē ilglaicīgs tehniskais risinājums. «Pērn, šķiet, kabelis darbojās 78% no kopējā laika, tādēļ mums tagad ir svarīgi nevis spert sasteigtus soļus, bet [gādāt], lai kabelis kalpo ilgi un stabili,» viņš norādījis.

Vaičiūns arī atgādinājis, ka līdzīgas problēmas bijušas arī kabelim «Estlink 2», kas sāka darboties 2014.gada februārī, bet jau oktobrī to nācās atslēgt un nomainīt uzmavas sauszemes daļā. Pēc tam kabeļa darbības traucējumi mazinājās.

Ministrs piebildis, ka arī «NordBalt» gadījumā uzmavas bojājas galvenokārt sauszemes daļā, bet norādījis, ka atslēgšanās iemesli vēl jāizanalizē.

Uzņēmuma «Litgrid» valdes priekšsēdētājs, elektroenerģijas un gāzes tīklu operatoru uzraudzības kompānijas «Epso-G» infrastruktūras direktors Rimvīds Štilinis aģentūrai BNS sacījis, ka informācija par starpsavienojuma bojājumiem valdei tiks sniegta nākamnedēļ, un tad arī tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem soļiem.

Kā norāda «Litgrid», jūras elektrokabeļi atslēdzas vidēji 10 reizes gadā. Pērn «NordBalt» nedarbojās aptuveni 15 reizes, bet pirmajā pusgadā kabelis strādāja izmēģinājuma režīmā, kad atslēgšanās mēdz notikt biežāk.

Iepriekšējais Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis pērn izteicās, ka Lietuva cerējusi uz stabilāku «NordBalt» darbību un biežie kabeļa bojājumi to neapmierina.

Pirmdienas vakarā kabelis atkal sabojājās. Kā norādīts elektroenerģijas biržas «NordPool» interneta vietnē, remontdarbi turpināsies līdz nākamās pirmdienas, 20.februāra, vakaram. «Litgrid» pārstāve Gabriele Klusiene aģentūrai BNS pastāstījusi, ka bojājums ir Zviedrijas pusē, bet sīkāku ziņu pagaidām neesot.

Pagājušajā nedēļā kabelis bojājuma dēļ nedarbojās aptuveni diennakti. Janvāra vidū elektroenerģija starp Lietuvu un Zviedriju neplūda apmēram nedēļu, bet janvāra sākumā kabeli nācās atslēgt uz 12 stundām.

550 miljonus eiro vērtais un 453 kilometrus garais «NordBalt», ko izgatavojis Zviedrijas koncerns ABB, savieno Klaipēdas un Nībru pārveidotājstacijas, ko arī uzbūvēja ABB.

320 miljonus eiro vērto starpsavienojumu «Estlink 2» veidoja konsorcijs, ko īpaši šim nolūkam dibināja kompānijas «Nexans Norway», «Siemens AG» un «Siemens Osakeyhtio», kā arī uzņēmumi «Empower Oy» un «Bouygues Energies & Services».