Opozīcijas deputāti rosina izpētīt ES un Kanādas tirdzniecības līguma ietekmi

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Vairāki opozīcijas deputāti rosina Saeimas Ārlietu komisijai izpētīt Eiropas Savienības (ES) un Kanādas tirdzniecības līguma ietekmi uz tautsaimniecību, informēja deputāte Jūlija Stepaņenko (S).

Ar šādu rosinājumu komisijā vērsušies deputāti Inguna Sudraba (NSL), Gunārs Kūtris (NSL), Silvija Šimfa (NSL), Inga Bite (LRA) un Jūlija Stepaņenko (S).

Deputāti atgādina, ka 9.februārī Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un ES un tās dalībvalstīm, no otras puses, ratificēšanu Latvijā. Lēmuma pieņemšanas tika virzīta, neskatoties uz to, ka Latvijā nav veikts neviens pētījums, kas noskaidrotu, kā šis nolīgums ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, ņemot vērā to, ka ne tikai Latvijas uzņēmumiem būs pavērta iespēja darboties Kanādas tirgū, bet arī Kanādas uzņēmumiem pavērsies ES dalībvalstu tirgus, norāda politiķi.

«Nolīgums CETA radījis nebijuša mēroga pilsonisko pretestību gan Eiropas Savienībā, gan Kanādā, ko, izskatot līguma ratificēšanu Latvijā, nav pieļaujams ignorēt. Miljoniem cilvēku ne tikai izgājuši protesta mītiņos un piketos, vākuši parakstus, bet pauduši argumentētu viedokli pētījumos, aprēķinos, zinātniskos apsvērumos, tāpēc būtu vērts tajos ieklausīties pirms lēmuma pieņemšanas, noskaidrojot arī Latvijas sabiedrības un nozaru pārstāvju viedokļus,» skaidro Stepaņenko.

Parlamentāriete vērš uzmanību, ka simtiem ekonomistu, vides, veselības, juridisko zinātņu un citu speciālistu Kanādā un Eiropā brīdina par CETA apdraudējumiem ļoti daudzām dzīves jomām, jo īpaši nodarbinātībai, mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai, dabas un vides ilgtspējai, cilvēku veselībai un demokrātijai kā Rietumu sabiedrības vērtībai.

«Daudzi Eiropas parlamenti pirms CETA ratificēšanas plānojuši veikt papildu izpēti un diskusijas ar sabiedrību un sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, īpaši ņemot vērā, ka nolīguma izstrādes process līdz līguma publiskošanai noritējis lielā slepenībā, aiz slēgtām durvīm,» pauž deputāte.

Opozīcijas politiķi akcentē, ka slepenība un pārredzamības trūkums CETA sakarā ir radījis daudzas problēmas ES pilsoņu vidū. Arī Latvijā visas iespējamās darbības ap šā nolīguma apspriešanu tikušas veiktas iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā, kamēr vēl nolīgums nav bijis publiski pieejams. Tādējādi atbildība par diskusijas neesamību sabiedrībā un iniciatīvas trūkums valsts interešu aizsardzībā šā nolīguma apstiprināšanas laikā gulstas uz lēmuma pieņēmēju pleciem. Katram politiķim, kurš ir nolēmis savā apzinātā un atbildīgā balsojumā atbalstīt CETA, ir jāgūst pilns priekšstats par to ietekmi, ko ilgtermiņā atstās šis nolīgums uz ES attiecīgo dalībvalsti, tās uzņēmējdarbību, vidi un patērētāju tiesībām, pārliecināti opozīcijas pārstāvji.

«Latvijas mērogā ne Ekonomikas, ne Ārlietu ministrijas nav veikušas nevienu pētījumu CETA ietekmes novērtēšanai. 2016.gada rudenī Saeimas deputāti vērsās pie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) ar virkni precizējošu jautājumu par šā nolīguma tiesiskajām un ekonomiskajām sekām Latvijā, kā arī norādīja uz nepieciešamību veikt nopietnāku CETA ietekmes izvērtējumu, kā tas tiek paredzēts vairākās ES valstīs pirms nolīguma nodošanas ratificēšanai nacionālajos parlamentos. Tā vietā deputāti 2016.gada 10.novembrī saņēma atbildi, ka Ārlietu ministrija novērtētu, ja Saeima pati par saviem līdzekļiem veiktu pētījumu par šā līguma iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku,» skaidro deputāti.

Atsaucoties šim ierosinājumam, Sudraba, Kūtris, Šimfa, Bite un Stepaņenko, pirms CETA ratificēšanas aicina Saeimas Ārlietu komisiju veikt izpēti par to, kā CETA potenciāli ietekmēs Latvijas tautsaimniecību. «Lai deputātu lēmums būtu atbildīgs un apzināts, ir jāsaprot, ko mēs atņemsim Latvijai, balsojot par CETA,» uzsver deputāti.

Kā ziņots, iepriekš Saeimas debatēs Stepaņenko savas uzstāšanās reizē arī norādīja, ka Latvijā sabiedrībā un mediju vidē pirmās publiskās diskusijas par CETA aizsākās tikai šā gada rudenī.

Deputāte Lolita Čigāne (V) debatēs šos izteikumus komentēja, sakot, ka «ir meli, ir lieli meli un ir Stepaņenko alternatīvie fakti». Saeima ar CETA strādā jau kopš 2009.gada un tas ir apspriests astoņās Eiropas lietu komisijas sēdē, atgādināja politiķe. Kopš 2014.gada septembra ir publiskota informācija par līguma saturu, norādīja deputāte.

Savukārt Stepaņenko uz to vēlāk atbildēja, sakot, ka Čigānes apgalvojums par nepatiesas informācijas sniegšanu neesot taisnība. Politiķe pauda, ka uz komisijas sēdēm vēlāk netika atkārtoti aicinātas organizācijas, kas iepriekš bija paudušas kritiku par šo līgumu.

Jau vēstīts, ka ir iecerēts, ka CETA nolīgums radīs jaunas iespējas tirdzniecībai un ieguldījumiem starp ES un Kanādu, īpaši uzlabojot tirgus piekļuvi precēm un pakalpojumiem un tirdzniecības noteikumus transatlantiskajā tirdzniecībā, kā arī atcels aptuveni 99% muitas nodokļu, ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi publiskajiem līgumiem, atvērs pakalpojumu tirgu, nodrošinās paredzamus nosacījumus ieguldītājiem un palīdzēs novērst ES inovāciju un tradicionālo produktu nelikumīgu atdarināšanu.

ĀM uzskata, ka nolīgums uzlabos tirdzniecības nosacījumus starp Kanādu, ES un tās dalībvalstīm, tādējādi paverot plašākas tirdzniecības iespējas arī Latvijas preču un pakalpojumu eksportētājiem.

Tirdzniecības kopējais apgrozījums ar Kanādu 2015.gadā palielinājās par 1,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Kanādu sasniedza 34,8 miljonus eiro, savukārt imports - 25,1 miljonu eiro. Latvijas preču eksports uz Kanādu joprojām veido mazāk nekā 1% no Latvijas kopējā eksporta.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu