Autotransporta direkcijai (ATD) plānots uzticēt autoostu uzraudzību un taksometru vadītāju reģistra izveidi, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kurus 13.februārī skatīs Ministru kabineta komitejā.
ATD plāno uzticēt autoostu uzraudzību un taksometru vadītāju reģistra izveidi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
SM skaidro, ka patlaban ministrijas resursu ietvaros nav iespējams nodrošināt pietiekamu autoostu pārbaužu regularitāti, kā arī ir vērojama ļoti atšķirīga pakalpojumu kvalitāte, ko nodrošina autoostas.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem valsts dotē pārvadātāju izdevumus, kuru starpā ir iekļautas izmaksas par autoostas izmantošanu. «Lai optimizētu finanšu līdzekļu lietderīgu izlietojumu, ir jāpārskata autoostu ar dažādu reģionālu nozīmi statuss un tajās obligāti sniedzamo pakalpojumu klāsts. Atkarībā no autoostas atrašanās vietas, cilvēku plūsmas un apkalpoto reisu skaita dienā ir atšķirīgas autoostas apmeklētāju un pasažieru prasības. Piemēram, autoostās ar relatīvi mazu noslodzi var būt nepamatota prasība nodrošināt iespēju iegādāties braukšanas biļeti,» informē SM.
Lai lietderīgāk tiktu izlietoti dotācijās maksātie valsts līdzekļi pārvadātājiem, kā arī uzlabotu autoostu darbību, likumprojektā noteikts, ka ATD nodrošina autoostu reģistrāciju, pārreģistrāciju un autoostu darbības uzraudzību. Vienlaikus paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt autoostu reģistrācijas, pārreģistrācijas, reģistrācijas apturēšanas, anulēšanas un autoostu darbības uzraudzības kārtību, autoostas kategorijas un obligāti sniedzamos pakalpojumus, kā arī kārtību, kādā autoosta aprēķina maksu par autoostas pakalpojumu izmantošanu pārvadātājiem, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Vienlaikus likumprojekts pilnveido regulēju saistībā ar konstatētajām problēmām pasažieru pārvadājumu jomā ar taksometriem - ņemot vērā, ka taksometru vadītājiem jāsaņem licence katrā pašvaldībā, un pašvaldību sadrumstalotību, 74 pašvaldībās no 119 taksometru pakalpojumi nav pieejami; atbilstoši Finanšu ministrijas informācijai taksometru pakalpojumu sniegšana ir visvairāk pakļauta ēnu ekonomikai un netiek samaksāti līdz pat 80% no nodokļiem; nepieciešami uzlabojumi taksometru vadītāju profesionālās kvalifikācijas jomā.
Tāpat konstatēts, ka ar taksometru pakalpojumu rezervēšanas problēmām interneta vidē, izmantojot tādas lietotnes kā «Uber», «Taxify» un citas, saskaras ne tikai Latvijā, bet šī problēma ir aktuāla arī citur Eiropas Savienībā. «Riski galvenokārt ir saistīti ar to, ka taksometra pakalpojumus var pieteikties sniegt privātpersonas bez atbilstošas taksometru vadītājiem nepieciešamās kvalifikācijas ar privātajiem transportlīdzekļiem, kuri nav aprīkoti atbilstoši taksometriem noteiktajām prasībām, kā arī nodokļu nomaksa šiem pakalpojumu sniedzējiem ir neskaidra,» piebilst SM.
Likumprojektā tiek precizēts termina «taksometrs» skaidrojums, nosakot, ka tas ir vieglais automobilis, kas ir reģistrēts kā M1 kategorijas transportlīdzeklis, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi. Nosakot prasību, ka taksometrs var būt tikai M1 kategorijas transportlīdzeklis, paredzēts nepieļaut iespēju, ka taksometra pakalpojumi tiek sniegti ar transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti kā kravas transportlīdzekļi (N1 kategorijas) vai kā kvadricikli, līdz ar to radot negodīgas konkurences iespēju atšķirīgo nodokļu un tehnisko prasību dēļ.
Tāpat likumprojektā paredzēta taksometru vadītāju reģistra izveide, kuru varētu nodrošināt ATD. Lai taksometru vadītājs tiku reģistrēts vai arī tiktu izslēgts no reģistra, paredzēts izstrādāt noteikumus, nosakot prasības un kritērijus un informācijas avotus, piemēram Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistru, Sodu reģistru u.c. Reģistra dati būtu pieejami taksometru vadītājiem, pārvadātājiem un kontrolējošām institūcijām. Izmantojot šo reģistru, tiktu apliecināta vadītāja atbilstība vienotām prasībām. Šāda prakse izmantota Igaunijā, tiek izsniegta taksometra vadītāja-pakalpojuma sniedzēja karte, un, lai to saņemtu, vadītājam ir jāapmeklē speciāli kursi, jābūt labai reputācijai, kā arī persona nedrīkst būt krimināli sodīta.
Tāpat, ņemot vērā taksometru nozarē ieviesto obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī un SM uzdoto izstrādāt grozījumus, kas paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest pašvaldību budžetā iemaksājamu valsts nodevu par licences izsniegšanu pasažieru pārvadājumu ar taksometriem veikšanai, attiecīgajā nozarē nodarbinātiem uzņēmumiem būs vienotas prasības, kā rezultātā nav pamatota maksimālās maksas (tarifa) ierobežošana.
Lai novērstu minētās problēmas, likumprojektā noteikts, ka speciālās atļaujas (licences) izsniedz deviņas republikas pilsētas un pieci plānošanas reģioni. Paredzēts, ka plānošanas reģiona izsniegtā speciālā atļauja (licence) nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā speciālā atļauja (licence) nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā. Speciālā atļauja (licence) dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta speciālā atļauja (licence). Šajā gadījumā, uzņemt pasažieri atpakaļceļā, teritorijā, kurā speciālā atļauja (licence) nav saņemta, ir aizliegts.
Papildus likumprojektā paredzēts ieviest jaunu licencējamu pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili, kurš neatbilst pasažieru komercpārvadājuma ar vieglo taksometru pazīmēm (pakalpojuma maksas aprēķinam netiek lietots taksometra skaitītājs, nav nepieciešams speciālais aprīkojums). Pakalpojumu sniedz pēc iepriekš noslēgta distances līguma un iepriekš vienojoties par pakalpojuma maksu. Šādu pārvadājumu veikšanas kārtība tiktu noteikta Ministru kabineta noteikumos.
Vienlaikus projektā iekļauts deleģējums pašvaldībām noteikt papildu prasības Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām, tostarp savā administratīvajā teritorijā noteikt ierobežojumus taksometru radītajam piesārņojumam videi un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomam un pārvadātāja pienākumu nodrošināt iespēju taksometros, norēķinoties par pārvadātāja sniegtajiem pakalpojumiem, veikt bezskaidras naudas norēķinus ar bankas maksājumu kartēm.
Likumprojekts arī papildina administratīvo aktu uzskaitījumu, kuru apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvā akta darbību vai izpildi, ar lēmumu reģistrēt vai izslēgt no taksometru vadītāju reģistra vai speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru vai vieglo automobili. Šāds izņēmums no vispārējās administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtības ir nepieciešams, jo gadījumā, ja lēmums par minēto dokumentu anulēšanu vai apturēšanu netiek izpildīts nekavējoties, tas izveidojušos situāciju tikpat kā nemaina, jo pārvadātājam ir iespēja līdz administratīvā akta apturēšanas brīdim turpināt negodīgu, normatīvajiem aktiem neatbilstošu uzņēmējdarbību, nesaņemot par to sodu, kā arī, iespējams, nodarot kaitējumu valsts interesēm. Turklāt pārvadātājs, kas, iespējams, ilgstoši prettiesiski un ļaunprātīgi izmanto tam piešķirtās tiesības, tiek nostādīts vienlīdzīgā situācijā ar to pārvadātāju, kas darbību veic atbilstoši normatīvo aktu prasībām.