Ņemot vērā globālos projekta «Rail Baltica» mērķus, patlaban nepieciešams demonstrēt tā briedumu, vizītes laikā Viļņā uzsvēra AS «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.
Rubesa Lietuvā uzsver nepieciešamību demonstrēt projekta «Rail Baltica» briedumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«RB Rail» aģentūrai LETA pavēstīja, ka Rubesa šodien pirmo reizi tikās ar Lietuvas transporta un komunikāciju ministru Roku Masjuli (Rokas Masiulis) un Lietuvas dzelzceļa kompānijas «Lietuvos Geležinkeliai» ģenerāldirektoru Mantu Bartušku (Mantas Bartuška), lai apspriestu «Rail Baltica» attīstību un aktuālos jautājumus.
Abas puses pauda vēlmi sadarboties un pragmatiski koordinēt projekta īstenošanu. Rubesa ministru iepazīstināja ar redzējumu par dzelzceļa potenciālu jauna ekonomiskā koridora izveidē Eiropas Ziemeļaustrumu daļā. Tikšanās laikā apspriests arī projekta progress un šā gada darbības plāni visās Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, un papildu centieni, kas nepieciešami, lai piesaistītu kravas un attīstītu «Rail Baltica» kā biznesa projektu.
Pēc «RB Rail» vēstītā, Lietuvas ministrs uzsvēra, ka ir būtiski veicināt Eiropas Savienības institūcijas paredzēt ilgtermiņa projekta finansējumu, ņemot vērā pašreizējo 85% līdzfinansējuma likmi, iekļaujot Viļņas-Kauņas savienojumu kā daļu no projekta.
Uzsverot globālā projekta mērķus, Rubesa atzīmēja nepieciešamību demonstrēt projekta briedumu. Puses apmainījās redzējumiem par risinājumiem, lai nodrošināšanu efektīvu projekta vadību. Tikšanās laikā diskutēts par finansiālajām vajadzībām, kas saistītas ar dzelzceļa būvniecību, kā arī par plāniem aktīvāk iesaistīt Somiju un Poliju projekta īstenošanā.
Savukārt tikšanās laikā ar «Lietuvos Geležinkeliai» vadību Rubesa pauda pateicību jaunajai uzņēmuma vadībai par atvērtu un uz sadarbību vērstu pieeju projekta īstenošanā. Bartuška uzsvēra apņemšanos īstenot «Rail Baltica» projektu, kā arī uzsvēra tā nozīmi reģionā.
Tikšanās laikā apspriesta «Lietuvos Geležinkeliai» jaunās vadības vīzija par Eiropas platuma dzelzceļa līnijas būvniecību, akcentējot aktuālos jautājumus Lietuvā, dzelzceļa savienojuma būvniecības saskaņošanas procesu uz Lietuvas un Polijas robežas un «Rail Baltica» attīstības plānus Polijā.
«Rail Baltica» būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Projekts ietver pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas-Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas-Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkalnes, cauri Rīgai, nodrošinot «Rail Baltica II» pieslēguma izbūvi starptautiskajai lidostai «Rīga», Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināļi, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību.
«Rail Baltica» projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā. Projekta kopējās izmaksas lēstas piecu miljardu eiro apmērā.