Banku analītiķi: Latvijas ekonomika pērn augusi par 1,6%

«Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši šodien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturtā ceturkšņa ātrā novērtējuma datiem Latvijas ekonomika pērn augusi par 1,6%.

«Gada nogalē jau labāk klājās apstrādes rūpniekiem, eksportētājiem un mazumtirgotājiem. Lai gan kritums būvniecībā turpinājās arī gada pēdējā ceturksnī, tas pamazām sevi izsmeļ. Ceturtā ceturkšņa dati rāda, ka zemākais punkts, proti, trešā ceturkšņa vājais sniegums, nu jau ir pārvarēts, un ekonomika sāk augt spējāk,» teica Buceniece.

Viņa norādīja, ka šogad straujākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanas ietekmē atsāks augt investīcijas, kas paātrinās ekonomikas izaugsmi. Sagaidām, ka reālā IKP izaugsme jau pietuvosies 3%.

«Investīciju aktivitāte būtiski uzlabosies un izcels no krīzes būvniecību, sekmējot jaunu darba vietu radīšanu. Eiropā izaugsme būs noturīga, un attiecīgi augs ārējais pieprasījums, kas ļaus straujāk audzēt eksportu. Tomēr risku mākoņi joprojām nav izklīduši un var aizēnot ekonomikas izaugsmi. Galvenie riski ir ārēji, proti, [ASV prezidenta Donalda] Trampa īstenotās politikas un «Brexit» ietekme, kā arī gaidāmās vēlēšanas Eiropā. Pastāv arī iekšēji riski. Pērnā gada nogalē strauji pasliktinājās patērētāju noskaņojums, ko, šķiet, ietekmēja sasteigtās un neveiksmīgi komunicētās izmaiņas atsevišķos nodokļos. Noskaņojuma pasliktināšanās varētu atspoguļoties vājākā patēriņā šā gada sākumā. Ņemot vērā, ka pavasarī gaidāmas plašas diskusijas par nodokļu politiku, tad valdībai būtu jākoncentrējas ne tikai uz nodokļu sistēmas izmaiņām, bet arī uz to, kā tās savlaicīgi izskaidrot sabiedrībai,» sacīja Buceniece.

Viņa arī norādīja, ka ekonomikas izaugsme kļūst spējāka, tomēr ieslīgt pašapmierinātībā nav pamata, jo izaugsme 3% apmērā Latvijai nav pietiekama, un tā būtiski atpaliek no izdaudzinātā 5% mērķa, ko ar pašreizējo strukturālo politiku un ārējo vidi tuvāko pāris gadu laikā nav iespējams sasniegt. «Tāpēc būtiski virzīties uz priekšu ar kvalitatīvām pārmaiņām ekonomikas vidē. Nekādas jaunas zāles nav izgudrotas, jāķeras klāt jau zināmajām,» teica Buceniece.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka 2016.gadā Latvijas ekonomika varētu būt augusi par 1,6%. «2016.gads ir aizritējis iezīmējot ES fondu iztrūkuma negatīvo ietekmi, kas vistiešāk atbalsojās būvniecības nozarē,» viņš piebilda.

Tāpat Gašpuitis minēja, ka tuvākie trīs gadi Latvijas ekonomikai būs salīdzinoši gludi.

Pēc viņa teiktā, situācija eiro zonā un pasaulē sola labākus nosacījumus, ko pastiprinās ES fonda ceļavēji.

«Šogad ir visi nosacījumi turpmākam patēriņa kāpumam, kas salīdzinājumā ar pērno gadu jābūt dzīvīgākam. Nedaudz pozitīvāks noskaņojums ļaus turpināties tendencēm nekustamā īpašuma tirgū, kreditēšanā, kas būs labvēlīgi arī tirdzniecībai. Šogad kāpums varētu turpināties ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumos, jo arī tūristu skaits turpinās augt. Tikmēr uz viļņa varētu nonākt apstrādes rūpniecība, kas kļūtu par nozīmīgu ekonomikas dzinēju. Tāpat uzlabosies eksporta nosacījumi, taču diversifikācijas centieni turpināsies. Būvniecības nozarē būs vērojams atsitiens, jo papildus ES fondiem, parādās arī vairāki nozīmīgi privātie projekti. Šī nozare tuvākajos gados piedzīvos krasas svārstības, ko no ilgtermiņa perspektīvas jāvērtē kā ne īpaši pozitīvu parādību. Tikmēr stagnācija sagaida tranzīta nozari,» klāstīja Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka, vērtējot negatīvos scenārijus, pateicoties ES fondiem, izaugsmi ir iespējams noturēt minimāla pieauguma līmenī. Lielākie riski Latvijas ekonomikai tuvākajā perspektīvā saistās ar globālās politiskās konjunktūras izmaiņām un ģeopolitiskajiem notikumiem reģionā, kas var būtiski traucēt īstenot izaugsmes potenciālu.

«Taču ļoti būtiski ir tomēr apzināties sarežģījumus un veidot risinājumus izaicinājumiem, kas ar katru gadu arvien vairāk ierobežos izaugsmes potenciālu. Tas skar gan demogrāfiskās tendences, kas atsauksies izmaiņās darba tirgū, gan ārējo investīciju avotu, ja ne izsīkšanu, tad sarukumu pēc 2020.gada,» uzsvēra Gašpuitis.

Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas ekonomika atgriežas pie izaugsmes vēl pirms sākusies ES fondu apguve.

«Pēc ļoti vājā pērnā gada trešā ceturkšņa, kad izaugsme Latvijas ekonomikā faktiski apstājās, jau pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika ir atgriezusies pie mērenas izaugsmes un zīmīgi, ka tas noticis vēl pirms sākusies aktīva ES fondu apguve,» viņš teica, piebilstot, ka, sākoties aktīvākai fondu apguvei, ekonomikas izaugsmei turpmākajos ceturkšņos vajadzētu uzņemt apgriezienus.

Āboliņš arī norādīja, ka bankas «Citadele» ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam patlaban ir 3,6%, taču pie labvēlīgas iekšējo un ārējo faktoru sakritības Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada nogalē var pārsniegt 4%. «Tiesa daudz šīs prognozes lielā mērā ir atkarīgas no notikumiem ārējā vidē, kur no vienas puses ekonomikas noskaņojuma rādītāji pasaules lielākajās ekonomikās sasnieguši to augstāko līmeni pēdējo gadu laikā, taču vienlaikus riski joprojām ir augstā līmenī. Tomēr pozitīvi, ka Starptautiskas Valūtas fonds (SVF) savās janvāra prognozēs paredz pasaules ekonomikas izaugsmes tempu paātrināšanos no 3,1% pērn līdz 3,4% šogad un 3,6% 2018. gadā, kas noteikti sekmēs arī Latvijas ekonomikas izaugsmi,» viņš sacīja.

Āboliņš arī atzīmēja, ka no nozaru viedokļa pērnā gada pēdējais ceturksnis bija ļoti veiksmīgs rūpniecībai, kur salīdzinājumā ar 2015.gada nogali izlaide kāpusi par 10%, savukārt būvniecībā izlaide sarukusi vairs tikai par 13%, iepretim vairāk nekā 20% kritumam iepriekšējos ceturkšņos.

«Vienlaikus gan nedaudz pārsteidz tikai 1% pieaugums pakalpojumu nozarēs, lai iepriekšējos ceturkšņos tieši eksportējošo pakalpojumu nozares bija tās, kas Latvijas ekonomikas rādītājus noturēja pozitīvajā teritorijā. Iemesli te var būt dažādi, taču par tiem būs iespējams spriest tikai kad būs pieejami visi dati par ekonomikas attīstību 2016.gadā,» pauda Āboliņš.

Tāpat viņš minēja, ka arī tirdzniecībā pērnā gada pēdējais ceturksnis nav bijis tik veiksmīgs, kā cerēts, jo pēc spēcīgas izaugsmes novembrī, mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī pieauga vien par 2%. «Šeit gan nedaudz pārsteidz 6,3% kritums pārtikas tirdzniecībā, ko ir grūti izskaidrot tikai ar iedzīvotāju skaita mazināšanos, savukārt nepārtikas preču tirdzniecība augusi par 7,2%, kas jau vairāk vai mazāk atbilst tendencēm darba tirgū un arī būtiski neatšķiras no notiekošā Lietuvā, kā arī Igaunijā,» sacīja bankas «Citadele» ekonomists.

Viņš arī uzsvēra, ka šobrīd galvenais jautājums Latvijas ekonomikā ir tas, cik ātri sāksies ES fondu apguve un kā tas ietekmēs būvniecību.

«Šobrīd jau ir redzami pirmie pozitīvie signāli būvniecības virzienā, jo mazinās izlaides kritums un uzņēmēju noskaņojumu rādītāji, lai arī joprojām ir negatīvi, bet ir ar tendenci uzlaboties. Līdz ar to varam cerēt, ka šā gada vidū vai otrajā pusē būvniecībā jau varētu sākt atgūt pēdējos divos gados zaudēto un skaitliski tas nozīmētu divciparu pieaugumu. Tas protams lielā mērā būs saistīts ar fondu apguvi, taču sajūtu līmenī šķiet, ka arī privātā sektora aktivitāte šogad varētu būt lielāka, lai gan izsniegto būvatļauju apmērs pagaidām par to īsti neliecina. Lielākais izaicinājums būvniecības nozarē gan būs darbaspēka pieejamība un riski, kas saistīti ar negaidītiem izmaksu kāpumiem,» teica Āboliņš.

Savukārt «DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA teica, ka ekonomikas izaugsme 2016.gada ceturtajā ceturksnī strauji paātrinājās. «Šķiet, ka prognozes par IKP pieaugumu pērn beidzot ir piepildījušās, ar piebildi, ka tās ir pārskatītās prognozes. Ekonomika pērn augusi par apmēram 1,6%. Iepriekšējā gadumijā tika gaidīts pat divreiz labāks rezultāts,» sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka tas vēl nenozīmē, ka esam pilnīgi izkļuvuši no riska zonas, jo pagājušā gada ceturtajā ceturksnī patērētāju noskaņojums ir strauji pasliktinājies. «Daļēji tas varētu būt noticis tāpēc, ka psiholoģisko klimatu pasaulē nevarētu saukt par labu. Daļēji tā noteikti ir iepriekšējā gada laikā notikušās izaugsmes bremzēšanās atbalss. Ir risks, ka šīs noskaņojuma izmaiņas var vēl paspēt izraisīt patēriņa vājumu 2017.gada sākumā,» minēja Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka šķiet maz ticams, ka patēriņa kritums, ja tas vispār notiks, izrādīsies stiprāks par augoša eksporta un augošu ES fondu naudas plūsmu iespaidu.

«Rūpniecība pērn ceturtajā ceturksnī auga par 10%, kāpums galvenajā eksporta nozarē - apstrādes rūpniecībā, varētu būt bijis mazāks, bet nedaudz. Sniegumam šā gada sākumā nevajadzētu būt sliktākam - nozarē noskaņojums uzlabojas,» minēja Strautiņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka būvniecībā optimisma līmenis ir pacēlies virs vēsturiski vidējā un ir jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai celtniecība šogad nebūtu straujāk augošā nozare.

«Situācija Latvijas ekonomikā nav tik bezcerīga, lai nebūtu nopietna. Šeit ir apspēlēts slavenais teiciens par to, ka Austroungārijas impērijas stāvoklis pirmā pasaules kara izskaņā bija bezcerīgs, ne nebija nopietns. Ar to nevēlos teikt, ka Rīgas smalkā sabiedrība, kā toreiz Vīnē, šobrīd censtos bēgt no realitātes, metoties baudu virpulī, vai arī to nedarītu. Latvija nav zaudējusi iespēju jau tuvākajā nākotnē panākt strauju labklājības pieaugumu. Šāds izrāviens, kuram palīdzēs ES fondi, noteikti nenozīmēs, ka draud krīze brīdī, kad ES fondu plūsma samazināsies. Dažu gadu laikā šī pagale var paspēt iesildīt vēl citas, izraisot, piemēram, ciklisku kāpumu mājokļu tirgū. Arī «RailBaltica» būvniecība var dot nozīmīgu artavu Latvijas makroekonomikā, bet valsts centrālajos reģionos - arī mikroekonomikā,» teica Strautiņš.

Pēc viņa minētā, lai ES fondu plūsmas izmaiņas veicinātu lielu krīzi, ir jāizjūk ES, un šādā scenārijā fondu zaudēšana turklāt nebūtu ne galvenais krīzes iemesls, ne lielākā rūpe.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP pērn ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu. Savukārt, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, Latvijas ekonomika minētajā laika periodā ir augusi par 1,6%.

Vienlaikus 2016.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada trešo ceturksni, IKP apmērs, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, ir palielinājies par 0,8%.

Precizēti un izvērsti 2016.gada ceturtā ceturkšņa IKP dati tiks publicēti 28.februārī.