Ātro kredītu kompāniju īpašnieki kļūst aizvien grūtāk uzzināmi

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Pēdējo pāris gadu laikā ātro kredītu kompāniju īpašnieki Latvijā kļūst par aizvien lielāku noslēpumu plašākai sabiedrībai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». Iemesls – virkne šo kompāniju pārreģistrējušās par akciju sabiedrībām un precīzs to īpašnieku saraksts publiskajās datu bāzēs nav pieejams.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) informācija liecina, ka 2015. un 2016.gadā virkne ātro kredītu firmu ne tikai mainījušas savu nosaukumu, bet arī uzņēmējdarbības formu, un tās kļuvušas par akciju sabiedrībām. Šobrīd akciju sabiedrības ir aptuveni ceturtā daļa no visiem patēriņa kredītu izsniedzējiem, tai skaitā lielākā kompānija «4finance».

PTAC norāda, ka akciju sabiedrību īpašnieku sastāva kontrole šobrīd viņiem sagādā visvairāk raižu. Jo šeit ne vienmēr operatīvi izdodas uzzināt par akciju īpašnieku maiņu.

PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa: «Viņi sniedz informāciju, ja mēs to jautājam, bet tā nav publiski pieejama, un, ja nepajautāsim, mēs to neuzzināsim, jo «Lursoft» šī informācija nav pieejama - kaut vai to, cik ir akcionāru konkrētajā sabiedrībā. Un mums pat neradīsies aizdomas, jo mēs pat nevaram šo informāciju vienkārši iegūt. Jo mums, lai prasītu uzņēmumam, ir jābūt kaut kādām aizdomām. «

«de facto» arī noskaidrojis, ka līdz šim pārkāpumu dēļ Latvijā nevienai ātro kredītu firmai licence nav atņemta. Lai arī aizdomas, piemēram, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu ieguldīšanu šajā biznesā ir bijušas ne reizi vien. «Ja jūs man ļoti vispārīgi jautājat, tad sniedzot vispārīgu atbildi es varu teikt – jā, ir tādi ziņojumi par to, ka atsevišķu uzņēmumu kapitālā ir ieguldīti noziedzīgi iegūti līdzekļi. Jā, tādi ziņojumi šo gadu gaitā ir bijuši,» saka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) priekšnieks Viesturs Burkāns.

Viņš neatklāj, cik no šiem ziņojumiem beigušies ar reāliem kriminālprocesiem.

Latvijā ir vairāk nekā 60 uzņēmumu, kam šobrīd ļauts izsniegt tā sauktos ātros kredītus. Šo jomu, tai skaitā - aizdodamo līdzekļu izcelsmi, Latvijā pārbauda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. «Ņemot vērā, ka mēs to darām jau piekto gadu, tad kompetence ir uzkrāta. Mums ir ļoti laba sadarbība ar iesaistītajām institūcijām, ar Finanšu kapitāla tirgus komisiju, ar Kontroles dienestu. Un, ņemot vērā, ka te ir runa tikai par pamatkapitāla izcelsmes kontroli, tad ar sadarbību šo uzraudzību var ļoti labi veikt, un izmaiņas nebūtu nepieciešamas,» saka PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Ja gadījumā ieguldīti aizņemti līdzekļi, tad PTAC pieprasa aizdevuma līgumus, bet, ja aizdevējs ir privātpersona, tai jāpierāda, ka tā to varēja atļauties. Tostarp – ārzemniekiem jāsniedz apliecinājums no viņu valstu nodokļu administrācijām.

PTAC ir pārliecināts par savu spēju uzzināt īstos patiesā labuma guvējus ātro kredītu firmās, tostarp arī gadījumos, ja starp īpašniekiem ir ārzonu uzņēmumi. Pērn šāda pārbaude ir veiksmīgi veikta, bet kurā firmā, to PTAC neatklāj.

PTAC Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vecākais eksperts Edgars Apsēns: «tā ķēdīte bija tāda – Latvijas uzņēmumu bija dibinājis Igaunijas uzņēmums, savukārt Igaunijas uzņēmumam dibinātājos bija ofšora kompānija, un tas bija patiešām tas gadījums, kad mēs gājām visai ķēdei cauri pa visu ķēdīti līdz galam, un finālā nonācām pie patiesā labuma guvēja, kas ir Krievijas rezidents.»

Taču Apsēns atzīst, ka tas nevar pārliecināties par to, cik legālu naudu ieguldījis ķēdes sākumā esošais Krievijas iedzīvotājs. Pērn PTAC Kontroles dienestam ziņoja par citu gadījumu, kad ātro kredītu firmā skaidrā naudā iepludināja vairāk nekā sešdesmit tūkstošus eiro. Kontroles dienests to lūdza pārbaudīt Finanšu policijai, taču, kas noticis tālāk, centram nav zināms. Tas nozīmē – šobrīd šī nauda turpina strādāt. «Ja no klientu kontroles dienesta atnāks paziņojums, ka tie patiešām ir neskaidras izcelsmes vai neatbilstoši, tad visticamāk tiks lemts jautājums par licences apturēšanu,» saka Apsēns.

Nozare ar esošo regulējumu ir pilnībā apmierināta, uzskatot, ka tas ir gana stingrs. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš: «Esošais regulējums institūcijām ļauj pietiekami daudz, lai kontrolētu pārraudzītu un regulētu, un veiktu preventīvas darbības, un izskaustu iespējamos riskus, kas varētu būt. Manuprāt institūcijām ir dots pilns funkciju komplekts, lai viņas varētu veikt savas darbības.»

Kopš šā gada sākuma pēc ātro kredītu nozares ierosinājuma mainīta nozares uzraudzības kārtība. Naudas izcelsme tiks kontrolēta tikpat stingri, taču pārējā darbība – izlases kārtībā, vadoties pēc riskiem.

Kontroles dienests pirms diviem gadiem saņēmis 34 ziņojumus un tālāk izmeklēšanai policijai nosūtījis 11 lietas saistībā ar ātro kredītu nozari. Savukārt pērn bijuši 164 ziņojumi un trīs lietas nosūtītas policijai. Lielākā daļa šo gadījumu saistīti ar iespējamām nelikumīgām darbībām uzņēmumu klientu pusē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu