Konkurences padome pērn piespriedusi sodus € 1 657 197 apmērā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere / LETA

Konkurences padome (KP) pērn sodījusi kopumā 16 uzņēmumus, piespriežot soda naudu 1 657 197 eiro apmērā, šodien žurnālistus informēja KP.

Savukārt valsts budžetā 2016.gadā tika iemaksāti KP iepriekš piespriestie naudas sodi 4 867 134 eiro apmērā, kurus uzņēmumi samaksājuši, noslēdzoties tiesvedībām par KP lēmumiem, ja tādi tika pārsūdzēti.

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama sacīja, ka biežāk izplatītais konkurences tiesību pārkāpums pērn bija karteļu shēmas publiskajos iepirkumos. Pērn KP pieņēma piecus lēmumus par aizliegtu vienošanos. Trīs gadījumos KP konstatēja karteļa vienošanās publiskajos iepirkumos un kopumā 12 iesaistītajiem uzņēmumiem piesprieda naudas sodu 294 833 eiro apmērā.

Pēc viņas teiktā, divas karteļu shēmas bija īstenotas kopumā 34 būvniecības iepirkuma procedūrās, savukārt viena - četros dažādos medicīnas iekārtu iepirkumos. Divos gadījumos KP lēma par lietas izbeigšanu, jo iegūto pierādījumu apjoms nebija pietiekams, lai konstatētu pārkāpumus.

KP norādīja, ka pērn konstatētajos karteļos pretendentu starpā konstatētas radniecīgas vai draudzīgas saites. Piemēram, publiskajā iepirkumā par medicīnas iekārtas tirdzniecību divi bijušie darba kolēģi savstarpēji apmainījās ar informāciju iepirkuma ietvaros.

KP, izmantojot Konkurences likumā noteiktās tiesības prioritizēt savu darbību, sešos līdzīgos, tikai mazāka mēroga vai nozīmes iespējamu aizliegtu vienošanos gadījumos izteica brīdinājumus 21 personai, neierosinot formālu lietu izpēti.

KP pērn turpināja apmācīt iepirkumu organizētājus, kā atpazīt aizliegtu vienošanos pazīmes. Pēc saņemtajiem iepirkumu rīkotāju iesniegumiem KP sāka sešas lietas par iespējamu aizliegtu vienošanos.

Ābrama sacīja, ka saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, uzņēmējiem darbību apgrūtina valsts iestāžu un pašvaldību izraisīti konkurences kropļojumi.

Pērn KP 28 gadījumos norādīja uz konkurences riskiem, ko var radīt normatīvais regulējums. Viens no šādiem konkurences riskiem 2016.gadā bija iecere suņu čipēšanu uzticēt veikt arī Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem, tādā veidā ļaujot valstij iesaistīties tirgū, kur privātais sektors brīvi spēj nodrošināt pakalpojumu saņemšanu.

Ābrama pastāstīja, ka pērn KP izvērtējusi 12 apvienošanās ziņojumus, no kurām visas tika atļautas, jo konkurencei nekaitēja. Tāpat KP izvērtēja un atļāva arī divas uzņēmumu paziņotās vienošanās, kas tiem ļāva efektivizēt darbību.

KP priekšsēdētāja pastāstīja, ka aktīvāki apvienoties ir mazumtirdzniecības pārstāvji, jo mazie tirgotāji konsolidējās, lai varētu izdzīvot.

KP informēja, ka institūcija aizvadītajā gadā pieņēma divus lēmumus par triju uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kopumā piespriežot naudas sodus 1 349 188 eiro apmērā. Pērn KP novērsa četras dominējošo uzņēmumu ļaunprātīgas tirgus varas izpausmes, kā arī vienā gadījumā atrisināja iespējamu Reklāmas likuma pārkāpumu.

Ābrama sacīja, ka bieži vien uzņēmumi neapzinās, ka kāds no lielajiem tirgus dalībniekiem negodīgi izmanto savu dominējošo stāvokli. Tāpēc šogad KP plāno turpināt skaidrošanu.

KP ir Ekonomikas ministrijas padotībā esoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī veicināt konkurences attīstību visos tautsaimniecības sektoros sabiedrības interesēs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu