Spilvas marinētos gurķus patiesībā neražo Latvijā

 

Vēloties atbalstīt Latvijas uzņēmumus un uzņēmējus, daļa pircēju veikalos dod priekšroku Latvijā ražotiem pārtikas produktiem. Bet vai visas preces, ko asociējam ar Latviju, tiešām audzētas un ražotas mūsu valstī? Izrādās - nē! Piemēram, marinētie gurķi, kas Latvijas veikalos tiek tirgoti ar Spilvas zīmolu, ražoti Turcijā un Igaunijā, nevis Latvijā. Arī paši gurķi nenāk no Latvijas, bet gan tiek iepirkti galvenokārt Igaunijā, Vācijā un Turcijā.

Kāpēc Igaunijā, nevis Latvijā?

Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne TVNET skaidroja, ka problēmas piesaistīt darbaspēku un neprognozējamā nodokļu politika Latvijā ir galvenie iemesli, kādēļ ir pieņemts lēmums 2016. gada rudenī marinētu gurķu ražošanu pārcelt no Latvijas uz Igauniju.

Reklāma

Jau iepriekšējos gados uzņēmumam bija problemātiski piesaistīt sezonas darbiniekus uz dažiem vasaras mēnešiem, kuros bija lielākie dārzeņu iepirkumu un pārstrādes apjomi. Sezonas darbinieku piesaiste vienmēr ir bijusi sarežģīta, jo gurķu konservu ražošana ir smags roku darbs, un pieprasījuma pēc tā darba ņēmēju vidū nav.

Foto: TVNET

Cita problēma ir – katru gadu pieaugošie nodokļi, kas liek izvērtēt katru uzņēmuma darba procesu un tā efektivitāti.

Ražošanas pašizmaksas rezultātā Latvijā ražotie gurķu konservi ir daudz dārgāki nekā citi veikalos pieejamie, un uzņēmums ar to ražošanu nenopelna. Tādēļ arī pieņemts lēmums marinētu gurķu ražošanu pārcelt uz Orkla Foods uzņēmumu Igaunijā, kur nodokļu politika ir stabilāka un prognozējamāka.

Ražo arī Turcijā

Daļa Spilvas marinēto gurķu jau iepriekšējos gados tika ražota pēc speciāla pasūtījuma Orkla auditētā ražotnē Turcijā. To nosaka fakts, ka ar esošo sezonas ilgumu Baltijā un iespējamo gurķu piegāžu apjomu nav iespējams apmierināt visu pieprasījumu.

Tādēļ daļa marinēto gurķu ražota Turcijā, kur gurķu pārstrādes sezona ir būtiski ilgāka.

Foto: TVNET

Gurķus iepērk Igaunijā, Vācijā, Turcijā

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija iepirktie gurķi tiek izmantoti salātu ražošanai Babītes novada ražotnē, bet marinētu gurķu ražošanai nepieciešamie gurķi tiek iepirkti dažādās valstīs - galvenokārt Igaunijā, Vācijā, Turcijā.

Ne vienīgais

Turklāt Orkla Foods Latvija marinētie gurķi nav vienīgie, ko pārdod Latvijas veikalos, bet kas patiesībā tapuši ārpus Latvijas. Piemēram, ar Kok zīmolu tirgotie gurķi, ko izplata SIA Leversa, ražoti Vjetnamā.

Par gurķu saistību ar Latviju mudina domāt uz etiķetes attēlotā Latvijas kartes kontūra.

Virs tās rakstīts, ka marinādes recepte izstrādāta Latvijā.

Foto: TVNET

Savukārt marinētie gurķi baroneses Jakobīnes gaumē ražoti Ukrainā. Arī šo marinējumu izplata SIA Leversa.

SIA Leversa skaidrojumu TVNET nav izdevies saņemt.

Foto: TVNET

Tāpat jāatceras, ka daudzu Latvijā strādājošo pārtikas uzņēmumu īpašnieki nav latvieši, bet gan citu valstu pārstāvji. Piemēram, Orkla Foods Latvija īpašniece ir Norvēģijas kompānija Orkla ASA.

Kā tas ietekmē investīciju vidi?

Tā kā daļa pārtikas preču, ko asociējam ar Latviju, patiesībā audzētas un ražotas ārpus mūsu valsts, TVNET jautāja «SEB bankas» makroekonomikas ekspertam Dainim Gašpuitim, kādu ietekmi tas atstāj uz Latvijas ekonomiku un investīciju vidi, kā arī kas, viņaprāt, ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijā strādājošie uzņēmēji nolemj pārcelt savas ražotnes uz citām valstīm vai iepirkt saražotas preces no citām valstīm?

Speciālists norādīja, ka Latvijas uzņēmējdarbības vide atrodas spēcīgas konkurences apstākļos un galvenās vājās vietas kopumā ir zināmas.

Pēdējā laikā sacelta ažiotāža par zemo investīciju piesaisti un Latvijas investīcijām ārzemēs. Tam ir zināms pamats.

Tomēr to nereti izmanto kā instrumentu, lai aktualizētu uzņēmējdarbības vides trūkumus un izdarītu spiedienu uz valdību to raitākai risināšanai.

Ne visas ienākošās investīcijas nāk par labu valstij, tāpat kā arī izejošās investīcijas nenozīmē kapitāla bēgšanu vai savas valsts noliegšanu.

Kopumā galvenie apsvērumi, kas liek investēt, ir šādi:

  • tas ir mēģinājums efektivizēt savu darbību,
  • ar nolūku iegūt jaunus stratēģiski svarīgus aktīvus, zināšanas darbības attīstībai,
  • iegūt pieeju resursiem,
  • paplašināt tirgu,
  • diversificēt darbību un ieņēmumus.

Var teikt, ka šie ir galvenie argumenti gan ārvalstu, gan Latvijas investoriem.

Nav Tēvzemes nodevēji

Un tie Latvijas uzņēmumi, kas investē, nav Tēvzemes nodevēji, bet domā par savu attīstību, kas noteikti sniedz ieguvumus arī Latvijai. Savukārt to, ka Latvijā investīciju pieplūdums sarūk, lielā mērā var izskaidrot ar iepriekšminētajiem faktoriem.

Investīciju viļņi, kas balstījās Latvijas piedāvātājās iespējās, ir noslēgušies.

Savukārt pašreizējie nosacījumi nav investīcijām pievilcīgi, kas liek pievērsties to risināšanai.

Tikmēr tie Latvijas uzņēmumi, kas turpina attīstīties, vietējo tirgu ir pārauguši. Un tas ir apsveicami, jo joprojām tādu nav daudz. Kaut vai skatoties Baltijas kontekstā.

Savukārt, runājot par dažādu resursu, sastāvdaļu iepirkšanu ārzemēs – tas ir dabiski. Augot apjomiem, vietējais bizness ne vienmēr spējīgs izsekot izmaiņām, izpildīt apjomus, kvalitāti. To arī ierobežoto resursu dēļ nebūs iespējams izdarīt, ekonomists rezumēja.

Šajā kontekstā jautājums drīzāk varētu būt par to, cik daudz informācijas par preci ir pircējam un kā to tirgū pozicionē.



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 59800 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 25000 EUR
Māja
Māja, Ādaži, 525000 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft