OIK reformas atlikšanai nākamgad ir fiskāli pozitīva ietekme

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Ekonomikas ministrijas (EM) Saeimā iesniegtais priekšlikums grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot par gadu pārcelt plānu diferencēt galalietotāju elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, ir ar fiskāli pozitīvu ietekmi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

EM uz otro lasījumu iesniegtais priekšlikums saistībā ar OIK paredz, ka 2017.gadam EM budžetā tiks samazināti ieņēmumi par 17 946 877 eiro un izdevumi par 18 425 209 eiro.

FM piebilda, ka priekšlikums 2017.gadam rada fiskāli pozitīvu ietekmi, jo valsts budžeta ieņēmumi tiek samazināti mazākā apmērā nekā izdevumi.

Jau vēstīts, ka EM iesniegusi priekšlikumu Saeimā grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot diferencēt galalietotāju elektroenerģijas OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra no 2018.gada, nevis 2017.gada, kā tika plānots iepriekš.

Šādu priekšlikumu EM iesniegusi likumprojektam uz otro, galīgo lasījumu.

Kā ziņots, koalīcijas partneri panākuši vienošanos, ka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nolūkā atbalstīt energointensīvos uzņēmumus paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, varētu stāties spēkā 2018.gadā, nevis 2017.gadā, kā plānots iepriekš.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma aicināt neskatīt šo likumprojektu kopā ar citiem ar nākamā gada budžeta projektu saistītajiem likumprojektiem, tomēr šonedēļ savu lēmumu mainīja. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Līdaka apliecināja, ka deputāti mainīja savu lēmumu, jo šajā jautājumā panākts «kompromiss», proti, likuma izmaiņas stāsies spēkā 2018.gadā.

EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (V) sacīja, ka koalīcija vienojusies par to, ka izmaiņas stāsies spēkā 2018.gadā.

Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) teica, ka šajā jautājumā liela loma bija partiju «ultimātiem». Proti, «Vienotībai» esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet Zaļo un zemnieku savienībai un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš uzsvēra, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.

Kā ziņots, Saeima pirmdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja minētos grozījumus.

Likumprojekts ir saistīts ar nākamā gada budžetu, un šī ir viena no iecerēm, par kuru politiķiem bija atšķirīgi viedokļi. Iepriekš arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputātu vidū raisījās plašas diskusijas un tika pausti arī kritiski viedokļi par šo priekšlikumu, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija plānojusi aicināt šo likumprojektu izslēgt no budžeta paketes.

Tikmēr EM norādījusi, ka līdz ar elektroenerģijas OIK diferencēšanu elektroenerģijas izmaksas pieaugs aptuveni 390 000 mājsaimniecību, savukārt 650 000 - saruks.

Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu - fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV pieslēgumu mājsaimniecībām (līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu