Lauksaimniecībā zeļ PVN izkrāpšanas shēmas

19.septembris. Organizācijas «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš intervijā televīzijā paziņo: graudkopjiem bijusi slikta raža, nepieciešami 30 miljoni. Ar ministriem par to jau esot runāts.

Dienu vēlāk finanšu un zemkopības ministrs «Nekā personīga» apgalvo - neko tādu viņi nezina.

Žurnālists (20. septembrī): «Kaut kas tāds ir dzirdēts?»

Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre (Zaļo un zemnieku savienība): «Kaut ko pa ausu galam esmu dzirdējusi, bet pie manis nav vērsušies.»

Žurnālists: «Bet tas ir reāli?»

Reizniece-Ozola: «Jāņem vērā, ka budžets valdībā jau ir izskatīts un ir sabalansēts – visiem ieņēmumiem pretī ir arī izdevumi.»

Žurnālists (20.septembrī): «Dūklava kungs. Man jautājums par graudiņiem. Šodien laikam paredzēts lemt.»

Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs (Zaļo zemnieku savienība): «Kas lemt?»

Žurnālists: «Par atbalstu graudaudzētājiem.»

Dūklavs: «Nav gan paredzēts nekas lemt. Šinī brīdī «Zemnieku saeima» Jura Lazdiņa personā vismaz ir izpaudusies pa vienu televīzijas kanālu, ka tur jau kaut kas ir runāts un sarunāts. Es neko tādu nezinu. Tā nav laba sadarbības forma, ka aiziet televizorā un pastāsta, ka ir kaut kādi miljoni iedoti. Es to uzzinu no televīzijas. Nekādi miljoni papildus nav iedoti.»

Paiet piecas nedēļas. To laikā naudu valdībai prasījuši gan skolotāji, gan mediķi, ar zaļo nāvi pie Saeimas biedējot finanšu ministri. Viņiem naudu neatrod, bet šajā otrdienā zemnieki panāk savu: valdība nolemj graudkopjiem piešķirt sešus miljonus. Bet tie neesot papildus seši miljoni, bet seši miljoni no nākamā gada 20 miljoniem, kas jau iebudžetēti kā palīdzība zemniekiem.

Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs (Zaļo un zemnieku savienība): «Tā nav nekāda papildu nauda! Tā vienkārši ir nauda, ko mēs ātrāk izmaksājam no nākamā gada budžeta.»

Žurnālists: «Tas nozīmē, ka nākamajā gadā paliks mazāk?»

Dūklavs: «Jā – nākamajā gadā paliks mazāk.»

Žurnālists: «Tad nākamgad būs robs, ko vajadzēs ņemt no aiznākamā gada?»

Dūklavs: «Es nedomāju, ka būs robs, ko vajadzēs ņemt no aiznākošā gada..»

Māris Kučinskis, Ministru prezidents (Zaļo un zemnieku savienība): «Kā paskaidroja ministrs, tad šī ir samaksa uz nākamā gada rēķina. Kas nozīmē: dažus mēnešus iepriekš, izvērtējot grūto situāciju.»

Žurnālists: «Tā ir pareizi, jūsuprāt?»

Kučinskis: «Ja tie nav papildu līdzekļi un netiek atrauti citiem, kā šajā gadījumā no ministra es sapratu, ka nākamā gadā par to būs citas izmaksas viņiem mazāk, tad katrā situācijā es domāju, ka nevaru iedziļināties ministra vietā un pieņemu, kas ir.»

Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre (Zaļo un zemnieku savienība): «Tas, ko Zemkopības ministrija ir piedāvājusi, ka nākamgad piešķirto finansējumu daļēji izmaksā jau šogad. Tas nav papildus, bet tas ir iepriekšējais lēmums, ka tiek izpildīts jau šogad.»

Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs (Zaļo un zemnieku savienība): «Tas viss ir budžeta robežās.»

Žurnālists: «Parasti, kad nāk skolotāji vai mediķi uz valdību, tad saka, ka naudas nav. Nebūs. Neceriet. Šajā gadījumā ir tā, ka ir bizness, kuram kaut kas nesanāk, ir slikti laika apstākļi. Tad bizness atnāk uz valdību un valdība iedod naudu. Tas ir godīgi pret citiem?»

Dūklavs: «Es vēlreiz stāstu! Nekas nav papildus iedots! Tas ir budžeta robežās. Tikai pārdalīts termiņā. Mēs tādu lēmumu pieņēmām. Protams, varējām nepieņemt. Varējām teikt – gaidiet nākamo gadu. Pieņēmām. Konsultējoties ar graudaudzētājiem, arī manu Konsultatīvo padomi, kas man ir tās visas vadošās lauksaimniecības sabiedriskās organizācijas. Ka būtu pareizi tā rīkoties. Un tā arī izdarījām.»

Lauksaimnieku organizācijas Dūklavam ir tikpat tuvu kā paša partija.

Zaļo un zemnieku savienība pierakstīta tā saucamajā skābbarības tornī, kā tautā dēvē Zemkopības ministrijas ēku. Divus stāvus te aizņem daudzas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas. Nevalstisko sektoru ar valstisko zem viena jumta sapulcinājusi Laimdota Straujuma, kad pirms 16 gadiem sāka strādāt par Zemkopības ministrijas valsts sekretāri. Viņasprāt, mehānisms ir labs un nerada šaubas par organizāciju pārāk ciešo pietuvinātību ZZS un ministrijai.

Žurnālists: «Tās (NVO) ir no jūsu laika?»

Laimdota Straujuma, Saeimas deputāte (Vienotība), bijusī Zemkopības ministrijas valsts sekretāre (2000.g.-2006.g.): «Jā. Un es esmu tiešām priecīga, ka viņas ir. Un tā ir nozare, kas ir organizēta. Un es ieteiktu arī citām nozarēm organizēties un aizstāvēt savas intereses.»

Žurnālists: «Tad sanāk tā – piemēram, viens zemnieks atnāk, pasaka, ka viņam neiet. Tad pieslēdzas organizācija, tad visas pieslēdzas, sāk tā māja tricināties un tad beigās aiztricinās līdz valdībai un valdība saprot, ka nav kur dēties un jādod nauda?»

Straujuma: «Bet ja būtu visas nozares labi organizētas? Es neredzu, kā var nozare attīstīties un ministrija kā var strādāt, ja neredzam nozares intereses un sāpes.»

Daudzās biedrības saņēmušas arī naudu no Zemkopības ministrijas. Tā šogad Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome no ministrijas budžeta saņēma 161 000 eiro. Pārtikas uzņēmumu federācija - 43 000 eiro. «Zemnieku saeima» un vēl sešas biedrības – katra gandrīz 27 000. Kopā tie ir teju 400 000 eiro (393 641 eiro).

ZM finansējums lauksaimnieku NVO

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome - 161 402 eiro.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija - 43 400 eiro.

Zemnieku Saeima - 26 977 eiro.

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija,

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija,

Latvijas Zemnieku federācija,

Lauksaimnieku apvienība,

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības apvienība,

Jauno zemnieku klubs -

katra 26 977 eiro

KOPĀ 393 641 eiro.

Žurnālists: «Visas atrodas ministrijā un saņem naudu no Zemkopības ministrijas.»

Augusts Brigmanis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs: «Jā! Un, kamēr mūsu partija vadīs Zemkopības ministriju, mēs atbalstīsim sabiedriskās organizācijas.»

Žurnālists: «Jūsuprāt tas ir pareizi?»

Brigmanis: «Jā. Tas ir pareizi.»

Žurnālists: «Zemkopības ministrija iedod naudu ar domu: nu, jūs tur baigi nelecaties?»

Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs: «Nū, es nezinu. Zemkopības ministrija gan tā nedara. Kāpēc tad, kad ejam uz dažādām sanāksmēm, mums ir citreiz atšķirīgs viedoklis no ministrijas? Vienmēr jau nav tā, ka mūsu viedokļi saskan.»

Juris Lazdiņš, biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs: «Finansējums 26 tūkstoši ir tikai zem 10% no kopējā «Zemnieku saeimas» budžeta. Ja šāda atbalsta no ministrijas nebūtu, mēs neskumtu. Mums tas pilnībā ir vienaldzīgs.»

Žurnālists: «Tad jūs šodien varat iet pie Dūklava un teikt, lai ņem naudu atpakaļ?»

Lazdiņš: «Jā. Ja ministrija tā lems, ka vairs nemaksās nevienai organizācijai, jā.»

Zemnieki izrādījās spēcīgāki par skolotājiem un mediķiem. Nauda neražas kompensēšanai graudu audzētājiem atradās. Pie tam no naudas, kas vēl nav ne iekasēta, ne pat līdz galam apstiprināta Saeimā.

Tikmēr Finanšu policijā turpina izmeklēt astoņas lietas par krāpšanos ar PVN darījumos ar graudiem. Kaitējums valstij nodarīts par 2 miljoniem eiro. Martā kriminālvajāšanai nosūtīts viens kriminālprocess. Tajā piecas personas izkrāpušas 778 tūkstošus eiro (778 092 eiro).

PVN shēmas darījumos ar graudiem turpinās apmēram piecus gadus. Vairumtirgotāju skaits šajā laikā trīskāršojies, kamēr audzētāju skaits palicis tāds pats. Kopš vasaras darījumiem ar graudiem piemērota reversā PVN maksāšanas kārtība.

Tāpēc šobrīd krāpnieki no graudiem «pārmetušies» uz zirņiem, pupām un minerālmēsliem.

Edgars Putra, Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs (Zaļo un zemnieku savienība): «Esmu ticies ar uzņēmējiem, kas ikdienā šajā tirgū strādā, un viņi saka, ka ir uzņēmumi, kas spēj piedāvāt neadekvāti zemas cenas, un tas secinājums ir tāds, ka tur, iespējams, ir PVN shēmas. Lauksaimnieks, protams, skatoties, ka cena ir zemāka, viņš bieži vien arī nopērk no šā PVN shēmotāja, bet, pirms viņš tiek pārdots zemniekam, viņš jau ir izgājis divus trīs uzņēmumus, kur šis PVN ir izkrāpts.»

Žurnālists: «Zemnieki saka, ka ir sākusies pastiprināta interese par minerālmēsliem.»

Agnese Rudzīte, VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece: «Paldies par informāciju. Mēs arī pievērsīsim tādā gadījumā uzmanību.»

PVN krāpnieki migrējuši pa dažādām nozarēm. Valsts centusies krāpniekus apkarot, ieviešot reverso PVN kokmateriāliem, metāllūžņiem, darījumiem būvniecībā, graudiem un no nākamā gada janvāra – zeltam. Tomēr, kā secinājusi auditorkompānija «Price Waterhouse Coopers», kas Finanšu ministrijas uzdevumā pētīja krāpnieku shēmas, Latvija līdz šim reversā PVN ieviešanu uztvērusi kā teju vienīgās zāles krāpnieku apkarošanai. Turklāt pirms reversā PVN ieviešanas līdz šim nav noticis nozares izvērtējums – cik liels ir krāpnieku nodarītais kaitējums valsts budžetam, lai pēc tam varētu objektīvi izvērtēt - reformas ir devušas kādu jēgu vai arī ne.