Pierīgas pašvaldību iekļaušana Rīgas apriņķī būtu pret Latvijas interesēm, jo bagātāko pašvaldību līdzekļi tiktu novirzīti galvaspilsētai, pastāstīja Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) valdes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA). Viņaprāt, būtiska ir atšķirība, vai paredzētās reformas plāno saglabāt pašvaldības, kuras apvienotos apriņķī, vai arī tiek izveidoti apriņķi, likvidējot pašvaldības.
Sprindžuks uzsvēra, ka konceptuāli no Latvijas interešu viedokļa ir pilnībā atbalstāmi, ka attīstības centri jāsavieno ar novadiem, kas ir tiem apkārt. Tomēr Pierīgas gadījums esot specifisks un skatāms atsevišķi.
«Iekļaujot Pierīgu Rīgā, strauji attīstošās teritorijas pievilcība būtiski mazināsies, jo tās līdzekļus atņems par labu Rīgai. Šī teritorija līdz šim spēj uzņemt cilvēkus, kuri sevi neatrod reģionos vai Rīgā, tāpēc to līdzekļu novirzīšana galvaspilsētai nav Latvijas interesēs,» pauda Sprindžuks.
PPA valdes priekšsēdētājs norādīja, ka šobrīd Pierīga spēj iedzīvotājiem piedāvāt pievilcīgus pakalpojumus, kas ir mājokļi un darbvietas, bet tas mainītos, ja Pierīgu pievienotu Rīgai. Turklāt Pierīgas pašvaldības ir atšķirīgas - daļa jau tagad ir praktiski saplūdušas ar Rīgu un tajās ir vienota sabiedriskā transporta un komunālā infrastruktūra ar Rīgu, savukārt citas ir pat ģeogrāfiski nodalītas un tajās ir atsevišķa infrastruktūra - tām nemaz nebūtu iespējams «saaugt» ar Rīgu.
Sprindžuks pastāstīja, ka, viņaprāt, Latvijā noteikti ir jāturpina teritoriālās reformas un jāveido lielākas pašvaldības, optimizējot skolu tīklu un sabiedrisko pārvadājumu tīklu. Savukārt Pierīgai atbalstāma būtu sadarbība starp pašvaldībām. Kā sadarbības piemēru Sprindžuks minēja «Park and Ride» automašīnu stāvvietu izveidi uz Rīgas robežām, vienotu sociālās aprūpes centru vai vienotu ugunsdzēsības dienestu izveidi vairākām pašvaldībām.
Viņš norādīja, ka Pierīga būtu pret pašvaldību iekļaušanu Rīgā, jo galvaspilsētas dome primāri domā par savu vēsturisko mantojumu un Rīgai jau tagad ir problēmas ar komunālās infrastruktūras un sabiedriskā transporta uzturēšanu. Ja Rīgā iepludinātu bagātāku Pierīgas pašvaldību budžetus, tad tā mēģinātu dzīvot uz šo pašvaldību rēķina, kas Pierīgai nebūtu izdevīgi, sacīja PPA vadītājs.
Sprindžuks arī teica, ka Rīga un Pierīga varētu veidot kopēju mēriju, kas nozīmētu, ka Rīgas mēru vēlētu nevis pilsēta, bet arī Pierīga.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašvaldībām varētu piedāvāt apvienoties 16 administratīvo teritoriju grupās jeb apriņķos, vēstīja laikraksts «Diena».
VARAM ir sagatavojusi projektu, kas paredz ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 apriņķus. Līdz gada beigām ministrijai jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri, bet līdz 2017.gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas.
Piedāvājums gan varētu raisīt plašas diskusijas, jo šobrīd Latvijā ir 30 reģionālo attīstības centru - 21 novads un deviņas lielās pilsētas. Tātad gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu.
«Dienas» rīcībā esošie neoficiālie dati liecina, ka varētu tikt piedāvāts dalījums šādos apriņķos: Rīgas apriņķis - 829 000 iedzīvotāju, Daugavpils apriņķis - 158 000 iedzīvotāju, Jelgavas apriņķis - 120 000 iedzīvotāju, Valmieras apriņķis - 108 000 iedzīvotāju, Liepājas apriņķis - 106 000 iedzīvotāju, Jēkabpils apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Rēzeknes apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Ventspils apriņķis - 86 000 iedzīvotāju, Saldus apriņķis - 59 000 iedzīvotāju, Ogres apriņķis - 59 000 iedzīvotāju, Gulbenes apriņķis - 58 000 iedzīvotāju, Tukuma apriņķis - 47 000 iedzīvotāju, Siguldas apriņķis - 46 000 iedzīvotāju, Bauskas apriņķis - 44 000 iedzīvotāju, Cēsu apriņķis - 43 000 iedzīvotāju un Madonas apriņķis - 35 000 iedzīvotāju.
